Tomēr FM piedāvājumu vēl vētīs Nacionālā attīstības plāna (NAP) veidotāji, saskaņojot to ar valsts galvenajiem attīstības mērķiem un prioritātēm. Lai arī valdība nākusi klajā ar rīcības plānu, kur starp galvenajām prioritātēm tiek minēta arī demogrāfija, tomēr politiķi vērtē, ka šīs problēmas jārisina caur tautsaimniecības prizmu.
Mazāk ir vairāk
Transporta infrastruktūra, vide, nodarbinātība un sociālā iekļaušana, informācijas sabiedrība un atbalsts uzņēmējdarbībai - tās ir galvenās prioritātes, ko nākamajam finanšu periodam izvirza FM. «Tas nenozīmē, ka pārējās jomas būtu vispār jāatstāj novārtā, tās varētu finansēt no valsts vai pašvaldību budžeta, vai arī privātā sektora,» saka FM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, pie viena skaidrojot - nav svarīgi, vai tās ir piecas vai sešas prioritātes, galvenais ir izbēgt no pārliekas sadrumstalotības. Viņš norāda - tā kā no Eiropas Komisijas (EK) nav striktu norāžu, kam novirzīt fondu naudu, elastība ir bijusi gana liela, rezultātā pašreizējā finanšu periodā Latvija «izvēlējās neizvēlēties», izmantojot naudu visam, kam vien tas teorētiski ir iespējams. Tas liedzis koncentrēt finansējumu kādā jomā vai nozarē, tā panākot konkrēto rezultātu. «Tagad lielākais finansējums ir bijis transportam, gandrīz 30%, bet tik un tā visi apgalvo, ka ceļi ir slikti - tātad neesam ieguldījuši tik daudz, lai šie ceļi būtu kārtībā,» skaidro A. Antonovs. Viņš arī atzīst - lēmums atvēlēt naudu mazākam skaitam nozaru prasīs politisku izšķiršanos un drosmi. «Politiķiem ir jābūt gataviem, ka nevar būt mīļš visiem, ja grib panākt rezultātu, taču ir svarīgi koncentrēties uz konkrētām jomām,» saka A. Antonovs, tomēr piebilst, ka FM var tikai piedāvāt risinājumu, taču par tā piemērotību būs jāizšķiras valdībai.
Gaida valsts mērķus
Tomēr, lai arī FM vadlīnijas struktūrfondu naudas apguvei jau izstrādājusi, pie darba ķēries Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram nepieciešamība pēc ES naudas jāskata caur valsts mērķu prizmu. «Vai tās būs piecas prioritātes, kam vajadzēs ES naudu, vai vienpadsmit, atkarīgs no valsts prioritātēm un mērķiem, un to varēs pateikt tikai tad, kad būs gatavs NAP,» saka PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Viņš norāda, ka FM, veidojot piedāvājumu, vairāk skatījusies uz atdevi - vai fondu naudas izmantojums dos ieguldījumu tautsaimniecībā, taču NAP veidotāju izejas punkts ir valsts mērķi, un tikai pēc tam tiks spriests, kur nepieciešama fondu intervence. Lai arī A. Antonovs izteicis bažas, ka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, NAP varētu netikt pabeigts laikā, rezultātā varētu kavēties ES naudas apgūšana, M. Krieviņš apgalvo, ka noteiktajā laika rāmī šādām problēmām nevajadzētu būt. «Kaimiņvalstis ir tieši tādā pašā pozīcijā - prioritāšu noteikšanā, satraukumam nav pamata. Ja NAP Ministru kabinetā (MK) 1. lasījumā nonāks pirms Jāņiem un gala versijā - septembrī, FM būs gana laika, lai sagatavotu programmatoriskos dokumentus, ko iesniegt EK,» sola M. Krieviņš. PKC līdz šim sabiedriskajai apspriešanai nodevis trīs prioritātes, kas orientējas uz cilvēka spēju būt drošam un gādāt par savu drošību jebkuros apstākļos, uzņēmējdarbības veicināšanu un produktivitātes pieaugumu, kā arī pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras attīstību pilsētu un lauku mijiedarbībā un dabas resursu izmantošanu, Dienai iepriekš skaidroja PKC pārstāve Māra Sīmane.
Stāsts par māmiņu
Februāra sākumā valdība nāca klajā ar rīcības plānu, kurā līdz ar uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu un Latvijas interešu aizstāvēšanu nākamā ES daudzgadu budžeta sagatavošanā atsevišķi izcelti arī pasākumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanā. ES fondu apguvē demogrāfija tiek atbalstīta, radot dažādus apstākļu atvieglojumus, piemēram, ceļot bērnudārzus vai arī veicinot jauno māmiņu atgriešanos darba tirgū. «Viss stāsts ir par māmiņu - mājās viņa neko nedara, taču strādājot viņa ražo iekšzemes kopproduktu, un viss, ko darām, tiek skatīts caur ekonomikas prizmu,» skaidro A. Antonovs. Viņš gan norāda, ka valdības rīcības plāns un ES struktūrfondu apguves plāns ir dažāda termiņa projekti, jaunas idejas uzvirmo ik pa laikam, taču ES fondu apguvē jābūt stabilitātei: «Par dārziņu būvēšanu vienojāmies piecus gadus agrāk, pirms premjers paziņoja, ka vajag satraukties par demogrāfiju, - atbalsts, ko sniedzam, ir pārdomāts un ilgākā termiņā nekā nedēļas aktualitātes.» Tomēr A. Antonovs arī atgādina, ka gaida priekšlikumus no ministrijām - kā demogrāfijas jautājumu risināšanā izmantot ES naudu. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) pauž, ka pagaidām ir pāragri spriest, kā tieši ar ES fondu naudu atbalstīt demogrāfijas jautājumus, - vispirms ir jāizlemj par valsts prioritātēm, kā arī jāsaprot, cik lietderīgi un efektīvi izmantots esošais finansējums. Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Vl-TB/LNNK) uzskata, ka ES finansējums noteikti jāatvēl arī demogrāfijai, taču galvenā problēma ir nodarbinātība - nepieciešams radīt drošu un stabilu vidi, lai ģimenēm būtu motivācija laist pasaulē bērnus. «Ne jau pabalstiem vajadzētu izmantot ES naudu, galvenokārt jāatbalsta tautsaimniecības izaugsme,» saka I. Parādnieks.