EFSF izmaiņas apstiprinātas laikā, kad pieaug bažas par Grieķijas spēju sakārtot savas finanses un iespējamo palīdzības sniegšanu ekonomiski novārdzinātajai Itālijai un Spānijai, kas šonedēļ piedzīvojusi kārtējo kredītreitinga samazinājumu.
Negrib palīdzēt bagātajiem
Slovākijas parlaments zaļo gaismu izmaiņām EFSF deva tikai papildu balsojumā, kas notika ceturtdienas vakarā. Divas dienas iepriekš vairākums deputātu lēmumu noraidīja. Līdz ar to arī tika izteikta neuzticība labējās valdības premjerministrei Ivetai Radovičai.
Otrdienas balsojums izgāzās, jo viena no četrām valdošās koalīcijas dalībniecēm - Brīvības un solidaritātes partija - balsoja pret. Šī politiskā spēka līderis Rihards Sulīks ir neizpratnē, kādēļ eirozonas nabadzīgākās dalībvalsts iedzīvotājiem būtu jāpalīdz parādos iestigušām bagātākām valstīm. «Daudz tiek runāts, ka slovākiem ir jāizrāda solidaritāte citām valstīm,» R. Sulīka teikto citē Deutsche Welle. «Vidējā pensija Slovākijā ir mazāka par 400 eiro (280 latu), bet Grieķijā 1400 eiro (980 latu) jeb trīs četras reizes augstāka. Ir neiespējami slovāku pensionāriem paskaidrot, ka viņiem ir jāziedo grieķu pensionāriem.»
Slovākijā sakarā ar palīdzības sniegšanu Grieķijai populārs ir kļuvis joks, ka «par 400 eiro jūs varat adoptēt grieķi. Viņš paliks jūsu mājās, ilgi gulēs, dzers kafiju, paēdīs un atkal pasnaudīs, kamēr jūs strādāsiet».
Slovākijas parlaments EFSF pilnvaru paplašināšanu apstiprināja, tikai pateicoties lielākajai opozīcijas partijai Smer, kas apmaiņā pret to pieprasīja ārkārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanu, kas arī tika apstiprināta balsojumā.
Vai pietiks visiem?
Apstiprinātās EFSF izmaiņas paredz fonda kapacitātes palielināšanu līdz 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu). Jūlijā Eiropas Savienības līderi arī vienojās, ka eirozona parādu problēmās nonākušām valstīm varēs izsniegt aizdevumus ar zemākām procentu likmēm un ilgāku atmaksas termiņu nekā līdz šim. EFSF tiks ļauts tirgos iegādāties valstu parādsaistības un ar konkrētiem noteikumiem aizdot naudu eirozonas valdībām un komercbankām.
Katra eirozonas dalībvalsts, ņemot vērā tās ekonomikas lielumu, dos savas garantijas par katru aizdevumu. Ja aizņēmējs nespēs atdot parādu, tad eirozonas valstis to segs no savas kabatas.
Analītiķi uzskata, ka ar 440 miljardiem eiro pietiek, lai glābtu no bankrota tādas valstis kā Grieķija un Portugāle, bet ir stipri par maz, ja palīdzību vajadzēs Itālijai vai Spānijai.