Patlaban prakses vietas atrašana joprojām vairāk atkarīga no studenta personiskās iniciatīvas, bet pati prakse nereti izrādās tikai ķeksītis. Tāpat ir uzņēmumi, kas vairās no praktikantiem, jo tiem trūkst resursu (laika, cilvēku, finanšu) pilnvērtīgas prakses nodrošināšanai vai arī praktikanti tiek uzskatīti par apgrūtinājumu.
Šie un citi spriedumi izskanēja diskusijā, kas marta nogalē notika ES mājā Rīgā un kurā piedalījās gan studenti, gan darba devēji.
Prakse pēc prakses?
Studējošie ir vienisprātis - svarīgi, lai prakse nav tikai formāla prasība. Iespējai iziet praksi uzņēmumā, iestādē vai organizācijā jābūt ikvienam studentam - tajā skaitā tiem, kas studē akadēmiskajās studiju programmās. Šādā gadījumā praksi varētu iekļaut B vai C daļas studiju kursos, un minimālajam prakses apjomam jābūt četriem kredītpunktiem. Studenti uzsver, ka par labu praksi var uzskatīt tādu, kur jau iepriekš ar prakses devēju ir precīzi definēti darba uzdevumi un mērķi, kas praktikantam jāīsteno. Tāpat ļoti vēlams prakses izvērtēt gan tās perioda vidū, gan beigās, bet prakses laikā katram praktikantam būtu jāpiesaista mentors. Pēc studentu domām, studiju programmas jāpadara piemērotākas darba videi, savukārt pašiem studentiem jāpievērš uzmanība tam, lai prakse būtu saistīta ar viņu izvēlēto studiju virzienu.
Rūta Skujiņa, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā stažiere, stāsta, ka piecu mēnešu praksei Eiroparlamentā pieteikusies, lai iepazītu ES institūciju vidi, kas atšķiras no kultūras jomas, kurā viņa strādājusi līdz šim. Tajā pašā laikā Rūta norāda, ka praktikantu tālākais mērķis tomēr ir darba ieguve un sakārtotai prakses sistēmai vajadzētu nodrošināt jaunietim iespēju pēc prakses atrast darbu, nevis mainīt vienu praksi pēc otras. Savukārt LU studente un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā praktikante Elīna Cepīte prakses laikā sapratusi, kā viņai pietrūkst, lai sāktu veidot profesionālo karjeru ES jomā. «Praktikantam jārēķinās, ka jāspēj patstāvīgi strādāt, un rūpīgi jāizsver savas vēlmes pirms pieteikšanās praksei,» viņa saka.
Studenti arī uzskata, ka nepieciešami praktikantus aizsargājoši mehānismi, lai viņi prakses laikā apgūtu iespējami vairāk. Jācenšas arī izskaust to, ka praktikantus izmanto kā bezmaksas darbaspēku. Sevišķi spilgti šāda tendence uzņēmumos bija novērojama krīzes laikā.
Vēlas nodokļu atlaides
Prakse ir efektīvs veids, kā nodrošināt saikni starp studijām un darba tirgu, uzskata arī darba devēji. Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce norāda, ka tajās valstīs, kur profesionālās izglītības bloks ir spēcīgāks un kur liela nozīme ir praksei (piemēram, Vācija, Dānija, Šveice, Austrija), ir mazākas problēmas ar jauniešu bezdarbu. Veiksmes stāsti savukārt atkarīgi no tā, cik aktīvi prakses vietas meklē augstskolas un paši praktikanti, kā arī no tā, kāda ir darba devēju attieksme un attiecīgās nozares iespējas.
Daudzi uzņēmumi apstiprina, ka viņu personāla atlases politiku ietekmē organizācijas prakšu programma, jo vakances aizpilda tieši bijušie praktikanti. Tā, piemēram, Nordea banka darbu piedāvā 25% savu praktikantu. Lielāku motivāciju uzņemt praktikantus uzņēmumiem sniegtu nodokļu atlaides vai citi stimulējoši mehānismi, pauž diskusijas dalībnieki. Minimālo algu praktikantiem un atalgojumu prakses vadītājiem uzņēmumā maksā tikai daļa darba devēju. A/s Grindeks aprēķinājusi, ka 12 cilvēku prakse (individuālie aizsardzības līdzekļi, praktikantu obligātās veselības pārbaudes un prakses vadītāja atalgojums) uzņēmumam izmaksā 5364 latus, savukārt metālapstrādes nozarē viens praktikants izmaksā vidēji Ls 500 nedēļā.
Darba devēji arī norāda, ka praktikanti, piesakoties uz prakses vietām uzņēmumos, nereti rīkojas tāpat kā daudzi darba meklētāji - e-pasta vēstules tiek izsūtītas kā spams visiem bez ieinteresētības iedziļināties uzņēmuma darba specifikā. Taču priekšroka parasti tiek dota tiem, kas skaidri parāda savu motivāciju iepazīt konkrēto uzņēmumu. Potenciālais praktikants pirmām kārtām tiek vērtēts pēc viņa iniciatīvas un attieksmes.