Tā tomēr nopietnāk
Restorāna īpašnieks Valters Zirdziņš savai komercdarbībai izvēlējies klasisku juridisko pamatu - viņa uzņēmums Dilles un loki ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, turklāt firma ir dibināta ar «pilno» 2000 latu pamatkapitālu. «Izvēlējos nedibināt mazkapitāla uzņēmumu, jo šī pamatkapitāla summa nav tik liela, turklāt pamatkapitālā iemaksātā nauda paliek uzņēmuma rīcībā. Apmaksāts pamatkapitāls, manuprāt, jaunam uzņēmumam ir kā uzticamības vizītkarte partneriem un piegādātājiem - ka es neesmu atnācis, nodibinājis SIA par latu, un tagad vediet man, lūdzu, preci ar pēcmaksu!» Uzņēmuma dibināšanai nepieciešamos papīrus Valters kārtojis pats: «Protams, nācās piecreiz visu pārprasīt, jo darīju to pirmo reizi, tomēr viss bija kārtībā, un dibināšanas apliecību saņēmu četras dienas pēc dokumentu iesniegšanas.»
Līdzīgu iemeslu dēļ dibināt SIA ar pilnībā apmaksātu pamatkapitālu izvēlējies arī krāsošanas darbnīcas VIP Color līdzīpašnieks Andris Lazdāns: «Tas tomēr ir tā nopietnāk, turklāt mazkapitāla uzņēmumam tāpat tas pamata kapitāls laika gaitā ir jāiemaksā līdz minimālajiem diviem tūkstošiem. Lieka ņemšanās, manuprāt.»
Mazais kapitāls
Kristiāna Līča uzņēmums Greynut ir mazkapitāla sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Firma nodarbojas ar dažādu inovatīvu tehnoloģisku iekārtu izstrādi, ražošanu un pārdošanu. Kristiāns stāsta, ka galvenais iemesls dibināt mazkapitāla SIA bija ierobežotie finanšu līdzekļi: «Lēmumu par uzņēmuma dibināšanu pieņēmām, kad beidzot bija parādījušies pirmie reālie klienti un vajadzēja izrakstīt pirmos rēķinus. Uzņēmuma starta kapitāls ir 100 latu. Ja būtu gribējuši iemaksāt divus tūkstošus, šo naudu nāktos kaut kur aizņemties un pēc tam uzreiz atdot, tas būtu lieks čakars.» Kristiāns nesaskata nekādus trūkumus apstāklī, ka uzņēmuma pamatkapitāls nesasniedz ierastos divus tūkstošus: «Vienīgais - 25% no gada peļņas ir jānovirza pamatkapitāla apmaksai, arī ja uzņēmums bankrotē, īpašnieki kreditoriem līdz šiem diviem tūkstošiem atbild ar savu personīgo mantu.»
Sāka ar individuālo darbu
«Līdz šim es darbojos kā individuālā darba veicēja, līdz šovasar kopā ar partneri nodibinājām uzņēmumu Tīrās ķepas,» stāsta sniega suņu entuziaste Iveta Preisa-Imaka.
Kā individuālā darba veicēja uzņēmēja reģistrējusies pirms pāris gadiem, kad radās nepieciešamība juridiski noformēt izklaides braucienu rīkošanu ar suņu vilktajām kamanām un pajūgiem. «Bija jāuzraksta iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam un pēc tam, ik gadu deklarējot savus ieņēmumus, jānomaksā nodeva,» stāsta Iveta. SIA dibināta topošās suņu mazgātavas vajadzībām: «Kā individuālā darba veicējam tas vairs neietu cauri, jo plānoti arī darbinieki. Tiesa gan, arī pašnodarbinātais var algot cilvēkus, tomēr tas būtu krietni sarežģītāk, ar SIA ir vienkāršāk. Turklāt es izmantoju iespēju dibināt mazkapitāla uzņēmumu, man nebija tā uz sitiena divu tūkstošu, ko iemaksāt pamatkapitālā.» Iveta vada arī biedrību Sniega suņi, tomēr šeit vērā ņemamas komercdarbības gan neesot: «Biedrība drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību vien tik, cik vajadzīgs, lai segtu savus pastāvēšanas izdevumus. Šī organizācija vairāk nodarbojas ar suņu pajūgu sporta popularizēšanu, sacīkšu rīkošanu, šāda dzīvesveida nešanu tautās.»
Ceļā uz uzņēmumu
Pašnodarbinātās statusu izvēlējusies arī Līga Auziņa, apģērbu līnijas Moshmosh īpašniece: «Tas tā vēsturiski iegājies, pašnodarbinātā esmu jau daudzus gadus. Kādreiz veidoju brošas, kuras tika tirgotas veikalos, tad arī piereģistrējos. Tāpat arī pie Hugu lāčiem strādāju kā pašnodarbinātā. Protams, ja man būtu uzņēmums, daudzas lietas notiktu vienkāršāk - tā pati audumu un krāsu pasūtīšana, piemēram. Bet nu pagaidām es vēl esmu ceļā uz to, šobrīd ir svarīgākas lietas darāmas.»
Klaviermeistars Aivars Tomiņš ir nokļuvis soli tālāk. Vairākus gadus strādājis kā pašnodarbināts klavieru skaņotājs, viņš pērn rudenī nodibināja savu SIA DoReMiDoReDo: «Uzņēmumu dibināju, kad nolēmu nopietni nodarboties ar klavieru restaurāciju. Tas bija arī nepieciešams, lai piesaistītu bankas finansējumu instrumentu, aprīkojuma un mikroautobusa iegādei. Tajā pašā laikā ar skaņošanu joprojām nodarbojos kā pašnodarbinātais. Tā ir vienkāršāk un ērtāk.»
Bez SIA nevar
Savukārt eļļas spiestuves īpašnieks Reinis Balodis atzīst, ka bez nopietna uzņēmuma būtu grūti. Pirmkārt, firma bija nepieciešama, lai iegūtu kredītu Hipotēku bankā aprīkojuma, mikroautobusa un celtniecības materiālu iegādei.
«Varētu jau, protams, startēt kā kaut kāds mājražotājs, tomēr es gribu, lai viss ir pamatīgi. Tādēļ arī izvēlējos šo ceļu - būvēt nopietnu eļļas spiestuvi, nevis nodarboties ar spiešanu kaut kur stūrī virtuvē. Līdz ar to ir arī cita attieksme no klientu puses.»