Īsai uzziņai - portāla izdevējs tagad ir biedrība KultKom. Ar izdevniecības Neputns izdoto žurnālu Foto Kvartāls šo projektu saista vairs tikai nosaukums. Tā kā izdevēja un galvenā redaktora persona šoreiz daudz ko nosaka, atgādināšu arī par pašu Balču - mācījies fotogrāfiju pie Andreja Granta Tehniskās jaunrades namā, mācījies komunikācijas zinātnes Latvijas Universitātē un nesen atgriezies no Londonas, kur maģistrantūrā studējis fotogrāfijas teoriju.
FK galvenais finansētājs joprojām ir Kultūrkapitāla fonds, taču ir arī citi finansējuma avoti un ilgstpējīgas nākotnes ieceres. Lai tās apzinātu, FK tikko sarīkoja fotožurnālu redaktoru semināru par sadarbību dažādās fotojomās starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, Krieviju un Baltkrieviju.
Par portāla kvalitātēm liecina ne vien fotogrāfu, publicistu un vienkārši interesentu atsauksmes, bet arī noteikti skaitļi par lietotājiem. Redaktors uzsver, ka atšķirībā no lielākās daļas drukāto kultūras izdevumu virtuāla projekta auditoriju noskaidrot ir vieglāk. Tas palīdz atbildēt uz nereti retorisko jautājumu - kam to visu vajag. Arnis stāsta: «FK auditorija ir vecumā vidēji no 21 līdz 30 gadiem, ar augstāko izglītību, vīrieši un sievietes apmēram uz pusēm. 500-600 unikālu lietotāju dienā. Šis skaitlis, protams, mainās atkarībā no tā, ir vai nav kas jauns portālā izziņots. Interesanti, ka ap 20 procentu no mūsu auditorijas drukāto presi vispār nelasa. Tātad ir diezgan daudz cilvēku, kam internetā vispār nebūtu ko lasīt par vizuālo kultūru Latvijā, jo nav tādu portālu.»
No lielas daļas tīkla resursu FK atšķir komentāru kultūra. «Komentēt var tikai autorizējoties. Lai tas neatbaidītu un tomēr panāktu, ka cilvēki labprāt izsakās, jārada piemēroti apstākļi - lai būtu ērti reģistrēties un ieiet no sociālajiem tīkliem - tvitera, draugiem un feisbuka. Ir svarīgi nākt pretī auditorijai. Caur sociālajiem tīkliem FK ienāk ap 60% auditorijas!»
Galvenā portāla atšķirība no drukātā žurnāla esot plašāka interese par fotogrāfiju, raugoties pēc visdažādākajām medija izpausmēm - mākslinieciskām, tehnoloģiskām, komerciālām, iekļaujot arī amatierfoto. Dažādība arī esot viens no popularitātes iemesliem. Tomēr Portfolio sadaļā redaktors rāda savas intereses fotomākslā: «Pēc visa, ko esmu jaunībā izmēģinājis un ar ko aizrāvies, esmu atgriezies pie dokumentalitātes. Tā ir fotogrāfijas specifika, un, manuprāt, ar to pilnīgi pietiek, lai izteiktos par sev būtiskām lietām.»
Portfolio ir maz latviešu autoru, tāpēc ka liela daļa no viņiem, arī jaunie fotogrāfi nenovērtējot, kas ir viņu deguna galā. «Tā vietā, lai vērīgāk paskatītos apkārt, viņi grib braukt uz Londonu, Nepālu, Indiju pēc īpašiem iespaidiem. Manuprāt, potenciāls ir tieši tajās vienkāršajās lietās, kas ir mums apkārt un kas paliek nenofotografētas. Materiāla taču ir tik daudz! Interesanti, ka to, ko paši neredzam, šurp brauc fotografēt ārzemju fotogrāfi. Par to drīzumā iecerēta publikācija portālā. Pats, tieši dzīvojot Londonā, sāku labāk novērtēt vidi un cilvēkus šeit. Tāpēc jau atgriezos Latvijā un arī dokumentālajā tradīcijā.»