Vara apņēmusies turpināt radikāļu medības, un prezidents Nikolā Sarkozī sola aizsargāt sabiedrību no islāmistu draudiem. Sabiedriskās domas aptaujas vēsta, ka N. Sarkozī varētu būt izvēlējies pareizo taktiku pirms 22. aprīlī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Lai gan no opozicionāru puses pavīd pārmetumi, ka reidi pārvērsti popularitātes vairošanas instrumentā, N. Sarkozī atbalstītāju skaitā spējis panākt sīvāko konkurentu sociālistu Fransuā Olandu.
Dzen ārā no Francijas
Trešdienas reids lielākoties skāra valsts dienvidus, taču aresti veikti arī Beļģijas pierobežā. «Arestētie pēc apraksta ir līdzīgi M. Meram. Tie ir atsevišķi indivīdi, kas pašradikalizējušies,» policija norādīja ziņu aģentūrai Reuters, liekot noprast, ka arī šie ekstrēmisti varētu būt spējīgi uz līdzīgiem terora aktiem.
Aizturētie uzieti, pateicoties viņu aktivitātei islāma radikāļu interneta forumos. Viņi plānoja doties uz nemieru zonām Afganistānā, Pakistānā vai Rietumāfrikā, lai iesaistītos džihādā jeb svētajā karā. Daži tur jau viesojušies.
Policija uzsver, ka šie desmit cilvēki nav saistīti nedz ar M. Meru, nedz ar pagājušajā nedēļā aizturētajiem. 13 no 19 piektdien arestētajiem izvirzītas kriminālapsūdzības. Viņi piederēja februārī aizliegtajai ekstrēmistu organizācijai Forsane Alizza.
Aizturēts arī grupējuma līderis Mohameds Ahamlane, kurš propagandēja antisemītismu. Viņš «pulcēja ap sevi indivīdus, kas izgāja vairāku mēnešu fiziskos treniņus un reliģiski ideoloģisko apmācību, lai Francijas teritorijā veiktu vardarbīgus noziegumus», CNN citēja prokuroru Fransuā Molēnu. Forsane Alizza plānoja nolaupīt kādu tiesnesi Lionas pilsētā.
«Mēs neatbalstām radikālo islāmu. Tas nav nekas jauns, taču pēc tā, kas notika Tulūzā, mums jābūt vēl uzmanīgākiem nekā jebkad agrāk,» brīdināja iekšlietu ministrs Klods Žuēns. Viņš atbalsoja N. Sarkozī solījumus izdzīt islāma radikāļus, kuriem neesot it nekādu tiesību atrasties Francijas teritorijā.
No valsts šonedēļ jau izsūtīti pieci radikālā islāma sludinātāji, taču tuvākajā laikā varētu izraidīt vēl trīs.
Pirmsvēlēšanu cīņas
Marta traģēdija Tulūzā, kad M. Mera nošāva septiņus cilvēkus, to vidū trīs bērnus, un vēlāk gāja bojā policijas operācijā, satraukusi visu Franciju un mainījusi politiskos uzsvarus priekšvēlēšanu laikā. Vairāk nekā 70% franču uzteic N. Sarkozī reakciju uz notikušo.
Pēc traģēdijas audzis N. Sarkozī reitings, un 22. aprīļa vēlēšanās viņam prognozē līdzvērtīgu atbalstītāju skaitu kā sociālistam F. Olandam. BVA Opinion jaunākā aptauja vēsta, ka par N. Sarkozī balsos 27,5%, bet par F. Olandu - 28% balsstiesīgo. Tomēr 6. maijā gaidāmajā otrajā kārtā uzvaras laurus plūktu F. Olands.
Opozīcija pārmet N. Sarkozī, ka viņš radikāļu apkarošanu pārvērtis priekšvēlēšanu kampaņā, uz reidiem uzaicinot arī atsevišķus medijus.
«Ir pareizi, ka valsts pilda savu pienākumu, kontrolējot un aizliedzot aizdomās turamās grupas un to pulcēšanos,» Reuters citēja centristu prezidenta amata kandidātu Fransuā Beirū. «Taču man šķiet pārsteidzoši, ka tas notiek atsevišķu, īpaši pieaicinātu žurnālistu priekšā.»
Eksperti brīdina, ka terorisma draudiem jāpievērš arvien lielāka uzmanība. «Mēs piedzīvojam jaunu terorisma pakāpi Eiropā,» raidsabiedrībai CNN norādīja Londonā bāzētās Āzijas Klusā okeāna fonda Starptautiskās drošības nodaļas direktors Sajans Gohels. Viņš uzsver, ka tieši tādu vientuļnieku kā M. Mera uzbrukumi nākotnē var būt arvien izplatītāka terorisma forma.
M. Mera policijai norādīja, ka bija teroristu organizācijas Al Qaeda sekotājs. «Tas sūta drošu zīmi, ka Al Qaeda sekotāji var pašu spēkiem īstenot sekmīgus uzbrukumus, viņi spēj īstenot teroru,» uzsvēra S. Gohels. Turklāt arī pati Al Qaeda vairāk pievēršas atsevišķu vientuļnieku radikalizācijai rietumvalstīs, cenšoties iedvesmot uzbrukumiem.