Ciltskoka ķidāšana
Kādreiz frančiem, lai saņemtu jaunu pasi, vajadzēja uzrādīt vecos dokumentus, kas pierādītu, ka viņi ir Francijas pilsoņi, bet tagad ar to ir par maz. Nepieciešams pierādīt, ka arī vecākiem un pat vecvecākiem bijusi Francijas pase. Šādi noteikumi jo sevišķi sarežģījuši identifikācijas dokumentu maiņu tiem frančiem, kuri dzimuši ārpus Francijas, un imigrantu pēcnācējiem.
«Daudzi cilvēki nesaprot, ka pastiprinātās prasības pilsonības pierādīšanai nozīmē to, ka, aizejot uz valsts iestādi atjaunot pasi, jūs no tās varat iznākt kā persona bez piederības valstij,» stāsta Ēriks Naulo, kurš dzimis Vācijā franču militārista ģimenē. Viņa situāciju sarežģīja fakts, ka arī tēvs bija dzimis ārvalstīs. Tomēr samezgloto lietu Ē.Naulo atrisināja, jo viņa Bulgārijā dzimušajai sievai ir Francijas pilsonība.
Francijas varas iestādes informē, ka noteikumi pastiprināti, jo pēdējos gados pieaudzis gadījumu skaits, kad ārvalstnieki ar viltu mēģina iegūt Francijas pilsonību. Francijas Tieslietu ministrijas dati liecina, ka 2007.gadā 18 tūkstoši cilvēku jeb 12 procentu no visiem, kuri vēlējās atjaunot pasi, saņēmuši noraidījumu. 2002.gadā šāds liktenis piemeklēja tikai piecus procentus, raksta Time.
Jaunās kārtības kritiķi uzskata, ka tās ieviešana sakritusi ar laiku, kad Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī konservatīvā valdība runā par imigrāciju, islāma vietu Francijas sabiedrībā un nacionālo identitāti.
Apdraudētā identitāte
Novembra sākumā Francijas imigrācijas, integrācijas un nacionālās identitātes ministrs Ēriks Besons atklāja trīs mēnešu debašu sēriju, lai noskaidrotu, ko nozīmē būt francūzim XXI gadsimtā. Ministrs sacīja, ka etniski un kulturāli daudzveidīgai Francijai ir jādefinē vienojošās pamatvērtības un jāatgūst nacionālais lepnums.
Idejas oponenti baidās, ka debates var izplatīt viedokli, ka imigranti ir sagrāvuši franču identitāti. «Kad imigrācija un nacionālā identitāte tiek novietotas blakus, rodas viedoklis, ka imigrācija apdraud nacionālo identitāti, un tas savukārt var veicināt rasismu,» uzskata Kustības pret rasismu prezidents Muluds Aunits.
Francijas sabiedrībā nav vienprātīga viedokļa par valdības iniciatīvu. Oktobra beigās publicētajā aptaujā 64 procenti respondentu sacīja, ka jautājums tiek izmantots kā balsu piesaistes līdzeklis pirms martā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Savukārt citā aptaujā 60 procentu atbalstījuši nepieciešamību runāt par šo tematu.
Prezidenta pārstāvji apgalvo, ka diskusija nav vērsta pret imigrantiem, bet lai aizsargātu franču identitāti no globalizācijas nelabvēlīgās ietekmes.