14. jūlija svētki man dod iespēju Dienas lasītājiem pastāstīt, kā Francija uztver Latvijas attīstību un attiecības starp abām mūsu valstīm.
Politiskā līmenī dialogs starp abām mūsu valdībām tiek pastāvīgi pastiprināts. Es gribētu uzsvērt starp Franciju un Latviju stratēģiskās partnerības ietvaros izstrādātā rīcības plāna operatīvo īstenošanu. Šo rīcības plānu pagājušā gada 27. decembrī apstiprināja Latvijas valdība. Savas vizītes laikā Francijā Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam notikušas auglīgas tikšanās ar viņa franču kolēģi Alēnu Žipē un ārlietu un Eiropas lietu ministru.
Šīs vizītes laikā abi ārlietu ministri parakstīja stratēģiskās partnerības rīcības plānu. Pirmie sadarbības stiprināšanas pasākumi jau tikuši īstenoti: politiskajā plānā - ar satiksmes ministra vizīti Parīzē aprīlī, komerciālā plānā - ar sadarbības līguma noslēgšanu starp AirFrance un airBaltic. Nākamais politiskā līmeņa solis ir Francijas premjerministra Žana Marka Ero Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim izteiktais uzaicinājums ierasties vizītē Parīzē.
Priecājos par Latvijas sniegto. Ļaujiet pieminēt nozīmīgākos panākumus - pagājušā gada 22. decembrī veiksmīgi tika noslēgta starptautiskās palīdzības programma; aprīlī un maijā Latvijas Saeimā tika parakstīti abi Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) līgumi un fiskālais pakts, lai saglabātu eirozonas stabilitāti; 2. maijā reitingu aģentūra Standard & Poors paaugstināja Latvijas valsts kredītreitingu. Latvijas ekonomika 2011. gadā ir piedzīvojusi spēcīgu izaugsmi (5,5%), un valdība lēš, ka IKP pieaugums šogad varētu būtu vismaz 4%. Šiem labajiem rezultātiem vajadzētu nodrošināt arī to, ka gada beigās tiek sasniegts budžeta deficīts 2% apmērā - saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem. Tāpat strauji samazinās inflācija, kuras prognozes 2012. gadam pietuvojas 2,4%.
Es vēlos pieminēt arī to, ka Latvijas apņemšanos pievienoties vienotajai valūtai, izmantojot to kā stratēģiju iziešanai no starptautiskās palīdzības programmas, ir apstiprinājis SVF, EK un ECB. Tas ļaus Latvijai gūt lielus ekonomiskus ieguvumus, piemēram, novēršot valūtas risku un samazinot procentu likmes. Tagad Latvijas varas iestādēm jāpieliek visas pūles, lai ilgtspējīgi izpildītu Māstrihtas kritērijus, tāpat turpinātu reformas, kas palielinās spēju saglabāt atgūto konkurētspēju.
Francijas investīciju apjoms arvien pieaug. Visdažādākajās jomās darbojas apmēram 50 franču uzņēmumu. Jāuzsver dažas nozīmīgākās investīcijas, kā, piemēram, Axon Cable Daugavpilī, kurā augsto tehnoloģiju kabeļu ražošanā tiek nodarbināts apmēram 430 darbinieku, un Schneider Baltic, kurā 300 darbinieku strādā elektrisko iekārtu un savienojumu ražošanā. Šī gada 12. aprīlī uzņēmums Axon, piedaloties Ministru prezidentam, atklāja jaunu ražošanas cehu, radot desmitiem jaunu darbvietu. Uzņēmums Gefco ir attīstījies visstraujāk, tostarp dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā austrumu-rietumu virzienā. L'Orᅢᄅal galvenais birojs Baltijā atrodas Latvijā.
Pēdējos gados Francijas eksports uz Latviju bijis lielāks nekā Latvijas eksports uz Franciju, taču šī tendence šobrīd ir mainījusies uz pretējo (tirdzniecības bilance par labu Latvijai ir 44 miljoni eiro), kas saistīts ar strauju Latvijas produktu eksporta pieaugumu (125 miljoni eiro jeb + 183%) 2012. gada pirmajos četros mēnešos. Lai tirdzniecības sakarus starp mūsu valstīm padarītu ciešākus, no 2012. gada 1. janvāra darbojas Francijas veidotais birojs Ubifrance. Tā uzdevums ir sniegt franču uzņēmumiem jaunus pakalpojumus, lai veicinātu kontaktu veidošanu ar latviešu uzņēmējiem un piedāvātu iespēju organizēt kolektīvus pasākumus un tikšanās. Rīgā esošā biroja atbildībā ietilpst arī Lietuvas tirgus, Francijas acīs padarot Rīgu par reģionālu centru mūsu uzņēmumiem.
Kopā ar mūsu frankofonajiem partneriem - Starptautisko Frankofonijas organizāciju, Latvijas Ārlietu ministriju, Francijas Institūtu Rīgā - ap 280 ierēdņu katru gadu apgūst franču valodu... Tas ir ļoti noderīgi, īpaši Eiropas Savienības Latvijas prezidentūrai 2015. gadā! Protams, Francijas Institūtā franču valodu mācīties var ne tikai ierēdņi: visi ir laipni aicināti - pat bērni, jo kursus var apmeklēt jau no piecu gadu vecuma!
Tajā pašā laikā mēs varam piedāvāt pilna laika mācības Žila Verna Franču skolā, kas atrodas pilsētas centrā un uzņem bērnus no dažādām valstīm, galvenokārt no Latvijas, no pirmsskolas vecuma (šī ir skola, kas sniedz izglītību un ir vairāk nekā tikai bērnudārzs, kurā pavadīt laiku spēlējoties) līdz pamatskolas pēdējai (piektajai) klasei. Abu valstu izglītības ministrijas ir akreditējušas šīs skolas mācību programmas. Skolēnu skaits viena gada laikā ir trīskāršojies un drīz sasniegs simt bērnu skaitu (www.ecolejulesverne.lv). Mēs sadarbojamies arī ar visprestižākajām Latvijas kultūras institūcijām, piemēram, pēdējo nedēļu laikā ar Nacionālo mākslas muzeju (2012. gada pavasarī notika lekciju cikls muzeju darbiniekiem sadarbībā ar Luvras un Orsē muzeju), baleta festivālu (kompānija Beau Geste maija sākumā sniedza izcilu priekšnesumu, kura duetā uzstājās dejotājs un... ekskavators), kā arī Dailes teātri, kas piedāvāja uz Margaritas Dirasas romāna balstītu izrādi Hirosima, mana mīla.
Vēlos pieminēt arī to, ka vēstniecība un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija sniedz iespēju abu valstu pētniekiem pētniecības projektu ietvaros piedalīties augsta līmeņa zinātniskajos projektos. Arvien biežāk piešķirtās Francijas valsts stipendijas ļauj latviešu studentiem turpināt izglītoties Francijā. Citās jomās sadarbība šobrīd attīstās, jo īpaši medicīnas, tūrisma un sporta jomā! Ņemot vērā mūsu kopīgo pasākumu skaitu, aicinām apmeklēt Francijas Institūta mājaslapu (www.institut-francais.lv) un facebook profilu (Institut Franᅢᄃais de Lettonie).
Sveicinu visus lasītājus Francijas valsts svētkos.