Labvēlības izpausme
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien bija ieradusies Parīzē, lai kopā ar N.Sarkozī pieminētu kara beigas un noliktu vainagu pie Nezināmā karavīra kapa. Tā bija pirmā reize, kad Vācijas līderis ieradies Parīzē, lai piedalītos ceremonijā, kas veltīta Pirmā pasaules kara beigām. 1998.gadā A.Merkeles priekštecis Gerhards Šrēders noraidīja Žaka Širaka ielūgumu, jo uzskatīja, ka «pagātni vajag atcerēties, bet dzīvošana pagātnē ir kļūda». Francijas un Vācijas vēsturiskais izlīgums jau tika apliecināts 1984.gadā, kad Fransuā Miterāns un Helmūts Kols tikās Pirmā pasaules kara cīņu vietās.
N.Sarkozī trešdien uzsvēra, ka 11.novembrī netiek svinēta vienas valsts uzvara pār otru, bet gan tiek pieminētas kara beigas un cilvēku ciešanas, kas bija briesmīgas abās robežas pusēs. «Vācu bāreņi sēroja par savu tēvu nāvi kaujā ne mazāk kā franču bāreņi,» teica N.Sarkozī.
«Vācieši un franči, kas reiz bija nikni ienaidnieki, tagad ir kopā kā kaimiņi, rosinot cerību un pārliecību arī citviet pasaulē, ka dziļas tranšejas ir iespējams pārvarēt,» atzina A.Merkele. «Kad starp mums ir nesaskaņas, visi zaudē. Kad mēs esam vienoti, visi iegūst.»
Kopīgas vērtības
Francija un Vācija ilgu laiku bijušas ciešākās sabiedrotās Eiropas Savienībā, tomēr pēdējos gados manāmas atsevišķas domstarpības, piemēram, par attiecībām ar Krieviju. Vācija jau G.Šrēdera laikā pastiprināja sadarbību ar Krieviju enerģētikas jomā. A.Merkelei ir nedaudz piesardzīgāka attieksme pret Krieviju, tomēr arī viņa vēlas turpināt biznesa darījumus ar Maskavu. Piemēram, atomenerģijas nozarē Vācijas uzņēmums Siemens nolēmis sadarboties ar Krievijas valsts uzņēmumu Rosatom, nevis Francijas koncernu Areva.
Vācijai un Francijai ir domstarpības arī par pieļaujamo budžeta deficīta lielumu, jo Francija atbalsta lielākus tēriņus. Vācija arī vēlas samazināt ES budžeta izdevumus, bet tas varētu nokaitināt Franciju, kas guvusi lielāko labumu no ES kopējās lauksaimniecības politikas. N.Sarkozī gan izteicis pārliecību, ka Francijai un Vācijai izdosies pārvarēt nesaskaņas. «Mums ir kopīgas vērtības, kopīgi mērķi Eiropā, kopīga valūta. Tādēļ ir dabiski, ka Francijas un Vācijas politikai jābūt arvien tuvākai.»