Sasaistās uz mūžu
Eiropas Savienības (ES) oficiālā statistikas biroja Eurostat jaunākie dati liecina, ka janvārī bezdarba līmenis bloka trešajā lielākajā ekonomikā Francijā bijis 10,2% (ES 28 dalībvalstīs vidēji - 8,9%). Pēdējo reizi zem 10% tas bija 2012. gada septembrī. Valstī ilgstoši ir arī ļoti augsts jauniešu (jaunāki par 25 gadiem) bezdarbs, janvārī - 25,9% (ES vidēji - 19,7%).
Nodarbinātības problēmas piespiedušas sociālistu valdību reformēt ietilpīgo darba likumu, kas ar 3400 lappusēm ir daudzkārt biezāks par Bībeli. Pašreizējā redakcijā likums nosaka, ka strādājošo darba nedēļa nedrīkst pārsniegt 35 stundas un darba devējiem ir faktiski neiespējami atlaist darbiniekus.
«Kad darba devējs paraksta vienošanos ar darba ņēmēju, viņi praktiski sasaistās uz mūžu,» Francijas Mazo un vidējo uzņēmēju organizācijas CGPME vadītājs Fransuā Aselēns sacīja The New York Times. «Ja vēlies atbrīvot darbinieku, rēķinies ar nopietniem juridiskiem un finansiāliem riskiem.»
Daudzi uzņēmēji Francijā vilcinās pieņemt darbiniekus pastāvīgā darbā, jo baidās, ka grūtākos laikos viņiem tos būs sarežģīti atlaist. Pagājušajā gadā 90% no jauna radīto darbvietu bija ar īstermiņa līgumiem un zemu atalgotas. Visbiežāk tās aizņēma gados jauni cilvēki. Premjerministra Manuela Valsa valdības piedāvātie likuma grozījumi paredz aizvākt daļu no šķēršļiem, kas kavē darba devējus radīt jaunas ilgtermiņa darbvietas. Plāns paredz noteikt ierobežojumus kompensāciju apmēram par atbrīvošanu no darba. Pašlaik darba tiesas tiesnešiem ir gandrīz neierobežotas iespējas piespriest izmaksāt milzīgus atlaišanas pabalstus.
Reformas paredz atļaut atsevišķiem darba devējiem noteikt darbiniekiem garāku darba nedēļu, kā arī precīzāk definē, kad uzņēmumi var atlaist darbiniekus «ekonomisku apsvērumu dēļ». Likuma grozījumos arī ierakstīts, ka drīkstēs atlaist strādniekus, kuri noraidīs īslaicīgu darba slodzes pieaugumu gadījumos, kad tas būs nepieciešams uzņēmumam.
Sašķeļ sociālistus
Valdības plānotās darba likuma reformas noraida arodbiedrības un studentu organizācijas, kas baidās, ka tās iedragās plašās tiesības, kuras strādājošajiem nodrošina pastāvīgie darba līgumi. Oponenti arī norāda, ka jau tagad vairākums franču strādā ilgāk par 35 stundām nedēļā (par to viņi saņem piemaksas).
Pagājušajā trešdienā Parīzē un citās lielākajās Francijas pilsētās ielās izgāja desmitiem tūkstošu protestētāju, kuri uzskata, ka darba likumam jāpaliek pašreizējā redakcijā. Vairāk nekā miljons cilvēku internetā ir parakstījuši petīciju pret likuma grozījumiem. Francijas lielākā studentu organizācija - UNEF - aicinājusi uz jaunām demonstrācijām 17. martā, vēsta TheLocal.fr.
Valdības virzītie darba likuma grozījumi sašķēluši arī Francijā valdošo Sociālistu partiju. Daudzi partijas locekļi uzskata, ka veikt šādas reformas gadu pirms prezidenta un parlamenta vēlēšanām ir dumjība, jo likuma grozījumi ietekmēšot daudzus partijas atbalstītājus.
Francijas prese uzskata, ka valdībai, par spīti plašajiem protestiem, ir mērķtiecīgi jāvirza uz priekšu darba likuma reformas. Laikraksts Libￃﾩration norāda, ka Francijai jāņem piemērs no citām Eiropas valstīm, kurām radikālas darba tirgus reformas palīdzējušas samazināt bezdarbu.