Sanāksmes dalībnieki nolēma, ka jādara viss iespējamais, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, rēķinot mūsu planētas vidējās temperatūras pieaugumu kopš industriālā laikmeta sākuma. Tiesa gan, bagāto un jaunattīstības valstu vidū nav vienprātības par to, kam vajadzētu uzņemties lielāko nastu vides piesārņojuma ierobežošanā. Tādas valstis kā Ķīna un Indija nevēlas uzņemties pārmērīgas saistības, kas varētu apgrūtināt ekonomikas izaugsmi. Jaunattīstības valstis apgalvo, ka par līdzšinējo atmosfēras piesārņojumu atbildīgas bagātās valstis, tādēļ tām jāuzņemas lielākā atbildība par globālās sasilšanas ierobežošanu.
Vides aizsardzības organizācijas uzskata, ka bagāto valstu pienākums ir palīdzēt jaunattīstības valstīm ar finansējumu un modernām tehnoloģijām, kas veicinātu videi draudzīgākas ekonomikas attīstību. Šādu viedokli atbalsta arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns. «G8 līderiem jāapzinās sava vēsturiskā atbildība par cilvēces nākotni,» uzsver Bans Ki Muns.
G8 līderi pārrunāja arī pasaules ekonomikas stāvokli un vienojās, ka nedrīkst pieļaut protekcionisma atdzimšanu, jo tas vēl vairāk padziļinātu krīzi. Lielvalstu līderi nolēma, ka nākamgad vajadzētu pabeigt Dohas raunda sarunas par brīvās tirdzniecības veicināšanu. Šīs sarunas turpinās jau kopš 2001.gada, bet vairākkārt nonākušas strupceļā, jo lielvalstis negrib piekāpties tādos jautājumos kā lauksaimniecības subsīdiju samazināšana.