Lai arī summa iespaidīga, Latvijas rādītāji, salīdzinot ar citām Rietumeiropas valstīm, tomēr nav nemaz tik augsti. Piemēram, Nīderlandē brīvprātīgā darba pienesums tautsaimniecībai sastāda 4,13% no iekšzemes kopprodukta. Taču uz citu Austrumeiropas valstu fona Latvijas rādītāji ir samērā augsti. Piemēram, Čehijā brīvprātīgā darba pienesums ekonomikai ir tikai 0,38% no iekšzemes kopprodukta.
Izpētīts, ka brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši iedzīvotāju un kopā brīvprātīgi tika nostrādātas gandrīz 33 miljoni stundu. Tomēr mūsu valsts iedzīvotāji par brīvprātīgā darbu un tā aspektiem zina samērā maz. Tāpat maz ir to, kuri brīvprātīgā darbā iesaistās regulāri - tikai 4% vismaz reizi nedēļā vai dažas reizes mēnesī bez atlīdzības savu laiku un darbu velta sabiedrības labā. Vairums ļaužu to dara samērā reti un maz, piemēram, iesaistās vides aizsardzības pasākumos un sakopšanas talkās, kas ir populārākais brīvprātīgais darbs. Visbiežāk brīvprātīgā darbs veikts valsts vai pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās - attiecīgi 37% un 36%, lai gan 25% to veikuši arī privātuzņēmumā.
Nozīmīgākais brīvprātīgā darba pienesums Latvijas ekonomikai monetārā izteiksmē ir bijis no profesionālās palīdzības (15,314 miljoni latu) un veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpes (11,184 miljoni latu) jomām, kā arī no izglītības (9,612 miljoni latu) jomas. Šajā jomā viens brīvprātīgais nostrādājis arī ilgākās darba stundas.