Lai nebrauktu «tūristi»
Iespēja arī fiziskām personām prasīt savu maksātnespēju Latvijā paredzēta no 2008. gada sākuma, taču šķērslis iegūt šo statusu līdz šim bija procesa dārdzība. Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) jurists Jānis Āboliņš, Latvijā pirmā par maksātnespējīgu atzītā privātpersona, kurš tagad konsultē citus grūtībās nonākušos, saka: lai cilvēku bez apgādājamajiem patlaban varētu atzīt par maksātnespējīgu, viņa ienākumiem mēnesī jābūt vismaz 440 latiem, tostarp obligātajai ikmēneša atlīdzībai administratoram, dzīvošanai pašam u. c. Jaunajā likumā vienīgais nosacījums ir saistībām mēnesī novirzīt trešdaļu ienākumu, tēriņi administratoram būs mazāki. Ar to nemierā ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru vadītāja Agnese Kveska, norādot, ka nav pareizi maksātnespējas procesu palētināt tikai uz administratoru rēķina, kuru pienākumi būs lielāki, salīdzinot ar līdzšinējo kārtību. «Pastāv bažas, ka administratori nebūs ieinteresēti ņemt lietas,» teica A. Kveska. Problēmas var sagādāt arī nosacījums, ka maksātnespējas procesam var kvalificēties tie, kuri pēdējos sešos mēnešos bijuši Latvijas nodokļu maksātāji. Šādu normu lūgusi paredzēt LAKRA, lai «uz Latviju nebrauktu maksātnespējas tūristi un neizmantotu šo instrumentu», Dienai sacīja Maksātnespējas administrācijas (MA) vadītāja vietnieks Helmuts Jauja. J. Āboliņš piekrīt, ka tiesas var dažādi interpretēt šo normu. Taču, viņaprāt, parādniekam nebūs obligāti jābūt darba attiecībās. «Ja cilvēks maksā nekustamā īpašuma nodokli, arī tad viņš ir nodokļu maksātājs.»
Saskata nesamērību
Pēc A. Kveskas domām, pusgads, kura laikā būs jāpārdod parādnieka manta, ir pārāk īss termiņš. Īpaši pašreizējā situācijā, kad nekas neliecina, ka no mantas pārdošanas varēs gūt iespējami lielus ieņēmumus. Viņasprāt, īsais laiks mantas pārdošanai ir nesamērīgs ar saistību dzēšanas termiņu - laiku, cik ilgi parādniekam ik mēnesi jāturpina maksāt par atlikušo parādu pēc mantas pārdošanas. H. Jauja norāda: termiņi, cik ātri cilvēks būs brīvs no parādiem pēc mantas pārdošanas, būs dažādi. «Optimistiskākajā gadījumā parādnieks no savām saistībām varēs tikt vaļā pusotra gada laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas, pesimistiskākajā - vairāk nekā četru gadu laikā,» teic H. Jauja. Viņaprāt, jaunais likums ir vienlīdz draudzīgs gan pret parādnieku, gan pret kreditoru. Tam būs iespēja vairāk iesaistīties parādnieku maksātnespējas procesā, arī sniedzot informāciju, tostarp kompromitējošu, par savu parādnieku iespējamiem pārkāpumiem. Atšķirībā no vispārīga regulējuma līdzšinējā likumā jaunais precīzi atrunā pārkāpumus, kuru dēļ uz bankrota sliekšņa nonākušajiem atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes var tikt liegts maksātnespējas process. Labticīgiem parādniekiem, kuri godprātīgi mēģinās tikt vaļā no saviem parādiem, gan nebūtu jāsatraucas, piebilda MA vadītāja vietnieks. Satraukties vajadzētu valstij par iespējamiem tiesu darbiem, jo atsevišķu banku akcionāri konsultējoties par iespēju sūdzēt valsti tiesā par spēles noteikumu maiņu spēles gaitā. «Ja šādi nosacījumi būtu pirms kredītu izsniegšanas, tad būtu cita lieta,» Dienai teica Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota un norādīja, ka lietas tiesās varētu parādīties, līdz būs pirmie lēmumi par parādnieku saistību dzēšanu.
Daudz no valsts sektora
To, ka pēc jaunā likuma stāšanās spēkā varētu pieaugt tiesās iesniegto un ierosināto privātpersonu maksātnespējas lietu skaits, diezgan droši var prognozēt pēc piedzīvotā 2009. gada vidū. Tad pēc administratoru atlīdzības diezgan krasas pazemināšanas ierosināto lietu skaits pieauga trīs reizes. J. Āboliņš lēš: līdz šim mēnesī ierosināts vidēji 20 privātpersonu maksātnespēju, pēc jaunā likuma stāšanās spēkā to skaits varētu pieaugt līdz 200 lietām mēnesī. 90% gadījumu uz bankrota sliekšņa nonākušie, pēc LAKRA pārstāvja novērotā, ir paņēmuši vienu divus hipotekāros kredītus. Vidējais parādnieka vecums ir 25-35 gadi, galvotājam tas ir augstāks. Daudzi grūtībās nonākušie ir bijušie un tagadējie valsts sektorā strādājošie, kuriem ievērojami sarukuši ienākumi, un viņi vairs nespēj pavilkt kredītu nastu. Vieniem īpašums jau atņemts, citi vēl mēģina ar banku vienoties par pieņemamākiem kredīta atmaksas nosacījumiem. Trešie galvojuši kredītus gan fiziskām, gan juridiskām personām, teica J. Āboliņš. Jauno likumu, pēc viņa sacītā, izmantos arī komunālo maksājumu parādnieki.