Jāzina īstās vietas
Putnu migrācijas vietas un ceļi ir dažādi - daļa gājputnu ziemas pārlaiž Centrāleiropā, daļa - Dienvideiropā, bet vēl daļa putnu ziemo Āfrikā. Migrācijas periodā Latvijas teritorijā uzturas ne tikai tās sugas, kas mīt šeit, bet arī pārlidotāji no citām valstīm. Liela daļa dziedātājputnu un plēsējputnu devušies prom jau septembrī, bet oktobris ir aktīvs dzērvju, gulbju un zosu migrācijas laiks. Lieli dzērvju bari no Latvijas, Igaunijas, Skandināvijas un Krievijas pulcējas Latvijas austrumu daļā uz nopļautiem tīrumiem - vienlaikus manāmi vairāki simti, pat tūkstoši putnu. Austrumlatviju dzērves kā pirmsmigrācijas apmešanās vietu iecienījušas ērtās barības ieguves un drošās nakšņošanas dēļ - diennakts gaišajā daļā tās ietur maltīti, bet naktis pārlaiž purvājos, kam jābūt gana plašiem un dziļiem, lai tur droši atpūstos, nebaidoties no plēsējiem. Tieši tādēļ lielākā dzērvju koncentrācija vērojama Teiču dabas rezervāta tuvumā Varakļānos, Barkavas pusē. «Lai vērotu dzērves, kāpiet mašīnā un brauciet pa lauku ceļiem. Silts apģērbs, termoss ar tēju un binoklis - tas būtu starta komplektiņš,» iesācējiem iesaka Uģis. Jābruņojas arī ar pacietību, jo netrenētai acij putnus uzreiz pamanīt nemaz nav tik vienkārši. Tie ir arī tramīgi - izdzirduši tuvojamies auto, uzreiz ceļas spārnos, tāpēc foto kārotājiem tehnika jātur gatavībā. Fotografēt ir vērts - reizēm, izpētot attēlu, atklājas fakti, kas, uz vietas vērojot, nav bijuši pamanāmi. Piemēram, gredzena informācija, kas liecina par putna vecumu, izcelsmi un tamlīdzīgi.
Putnu vērošanas vietu Latvijā ir daudz, tajās ierīkoti speciāli torņi vērošanai, bet informācija par tām atrodama interneta vietnēs Putni.lv, Mammadaba.lv, Dabasdati.lv, kā arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā. Uģis iesaka interesantākās: «Papē ir unikāla putnu vērošanas vieta un ornitoloģiskā stacija, kur notiek putnu pētīšana un gredzenošana. Šeit manāmi lieli dziedātājputnu bari, arī zosis, bridējputni. Iesaku doties arī uz Nagļu zivju dīķiem. Oktobra vidū vai otrajā pusē, kad tajos nozvejotas zivis, dīķos ūdens tiek nolaists. Dubļu sēres ir izcila vieta, kur novērot daudz bridējputnu - ķīvītes, tārtiņus, pīles, gulbjus. Nagļos ir arī lielākā jūras ērgļu pulcēšanās vieta Latvijā.»
Putnošana ir dzīvesveids
Kaspars Funts ir viens no aktīvākajiem putnu vērotājiem Latvijā, kas ar savu pieredzi un piedzīvojumiem labprāt dalās kā sociālajā tīklā Twitter, tā blogā, mājaslapā un kopā ar citiem pieredzējušiem putnu pazinējiem vada putnu iepazīšanas ekskursijas skolu jaunatnei. Kasparam nav ornitologa izglītības, bet daba interesējusi kopš bērnības, putniem pievērsies pirms 14 gadiem. «Putnus sāku vērot 2000. gada 15. maijā, kad nopirku savu pirmo binokli un devos dabā. Tas uzreiz ļoti aizrāva, un putnošana jau sen ir kļuvusi par dzīvesveidu. Iegādājos arī teleskopu, ar ko var skatīt putnus lielā attālumā. Iepazīstot putnus, rodas azarts skriet apkārt, lai atrastu tādus, ko vēl savā mūžā neesmu novērojis, liels prieks ir pamanīt kādu retu sugu. Pa šiem gadiem esmu iegādājies un izpētījis daudz ornitoloģiskās literatūras, sevišķi putnu noteicējus un balsu ierakstus, lai pilnveidotu putnu pazīšanu gan pēc izskata un uzvedības, gan pēc dziesmām un saucieniem. Sevišķa interese man ir par putnu migrāciju, tāpēc savulaik ieinteresējos par putnu gredzenošanu, braucu uz Papes ornitoloģisko staciju mācīties pie pieredzējušiem gredzenotājiem, un nu piecus gadus putnus arī gredzenoju.» Kaspars iecienījis vērot putnus Kolkas ragā, Akmeņragā un citur piejūrā, kur dodas brīvdienās, bet putnu migrācijas laikā pavasarī un rudenī pat speciāli ņem atvaļinājumu, lai vērotu un gredzenotu caurceļojošos putnus, protams, cerībā pamanīt kādu retumu. Arī pirms vai pēc darba Rīgā mēdzot izbraukt dabā putnus pavērot. «Putnus ir iespējams vērot visur un vienmēr, arī pilsētā. Putnu vērotāji veido visdažādākos putnu sarakstus, sākot ar galveno, kurā fiksē savā valstī novērotās putnu sugas, un beidzot ar mājas, sētas, pilsētas sarakstiem un tamlīdzīgi. Kopumā Latvijā līdz šim esmu novērojis 296 putnu sugas no vairāk nekā 350 esošajām, no savas lauku sētas Neretas pusē - 104, no Rīgas balkona esmu piefiksējis 73 sugas, Rīgā, Andrejsalā, kur mēdzu pastaigāties, kad nebraucu dabā, - 88 putnu sugas. Par retām sugām, pirmajiem novērojumiem pavasarī un vēliem novērojumiem rudenī, lielu skaitu pulcēšanās vietās, netipiskiem novērojumiem u. tml. putnu vērotāji ziņo www.latvijasputni.lv, kur šī ornitofaunistiski svarīgā informācija ikdienā tiek publicēta,» stāsta Kaspars.