Lētāk un ērtāk?
«Ja tagad vajadzētu 5000 tonnu iepirkt, mēs nevarētu noslēgt līgumu, jo nemodificētas sojas patlaban biržā [Roterdamā] vispār nav,» dienu pēc strupās sarunas ar «tad jums jāpaliek neziņā» saka Ķekavas putnkopības direktore Pārsla Dzirne. Pasaules kopražā ĢM sojas daļa patlaban veido vairāk nekā 60%, un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Tātad grūtāka pieejamība ir viens, kas Latvijā visvairāk ēstās (putnu un cūkas) gaļas ražotājiem liek teikt, ka bez ĢM organismiem šīm nozarēm nav nākotnes. Otrs aspekts, ko uzsver Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociācija, ir cenu atšķirība starp parasto un modificēto soju. «Modificētā, kas veidota, lai paaugstinātu tās izturību un ražīgumu, ir lētāka,» stāsta asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Rozenfelde. P.Dzirne atzīst, ka sadārdzinājums veikalu plauktos sanāktu vismaz 35% (ĢM ēdis broileris patlaban maksā aptuveni divus latus kilogramā, tad «ĢM brīvais» maksātu ap Ls 2,7). Pēc ražotāju teiktā, augstāka cena gremdētu vietējā cāļa konkurētspēju gan pašmāju, gan eksporta tirgos.
Tikmēr Dienas salīdzinājums parastajai un ĢM sojas vairumtirdzniecības cenai biržā beidzās ar atskārsmi, ka cenu atšķirība mērāma vien 5-6%. Arī vides aktīvistu Zemes draugu pārstāvis Jānis Ulme uzskata: «Gaļas produkcija nesadārdzinātos pat ne par desmito tiesu no tā, ko, nepamatojoties ne uz kādiem faktiem, min cūku un vistu audzētāju, kā arī dzīvnieku pārtikas ražotāju lobijs.» Dienas uzrunātie eksperti arī nepiekrīt, ka bez ģenētiski modificētās barības nav izredžu. «Izaudzēt var, bet sanāks dārgāk un audzētājam nebūs tik ērti,» saka Lauksaimniecības universitātes paspārnē esošā Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra zinātniece Īra Irēna Vītiņa. Ķekavas zootehnologs Juris Mežnieks gan oponē, ka kvalitatīvāka olbaltuma avota par soju putniem neesot.
«Tādi, kas nelieto? Domāju, ka visi lielie ražotāji lieto modificēto soju,» apliecina A.Rozenfelde un norāda, ka Latvija šajā ziņā ir tikai sekotāja pasaules un Eiropas praksei. Tādēļ gaļas ražotāji bija pirmie, kas Zemkopības ministrijas (ZM) ĢM organismu Uzraudzības padomes sēdē lēca kājās un protestēja pret ideju liegt Latvijā tirgot ĢM dzīvnieku barību. Pagaidām šķiet, ka tālāk izskatīšanai valdībā tiks virzīta nostāja, ka Latvija neatbalsta ĢM organismu audzēšanu valstī, bet dod zaļo gaismu ĢM tirgošanai, arī - lietošanai lopkopībā.
Zinātniekiem pretrunas
Tikmēr bioloģijas pasniedzējs Didzis Pilāns atsaucas uz 828 zinātnieku parakstītu vēstuli Pasaules Tirdzniecības organizācijai, Apvienoto Nāciju Organizācijai un dažādām valdībām, kurā aicināts pārtraukt ģenētiski modificēto kultūraugu un produktu izplatīšanu. Pētījumos secināts - organismā ievietotais jaunais gēns var nesadalīties, dzīvniekam pārstrādājot ĢM barību, un tālāk - cilvēkam pārstrādājot šādu gaļu. Šis jaunradītais DNS no ģenētiski modificētās pārtikas esot jau konstatēts arī cilvēka siekalās un zarnu baktērijās, norāda D.Pilāns. «Un jebkuras cilvēka baktēriju dabiskā DNS izmaiņas apdraud tā veselību un negarantē drošību, ka šis svešais DNS nepāries tālāk uz cilvēka šūnām,» viņš apgalvo. Jebkādu pierādījumu esamību gan noliedz Latvijas Universitātes profesors Indriķis Muižnieks. «Nav pierādījumu, kas apliecinātu ĢM organismu kaitīgumu, tos patērējot primārajā līmenī. Tātad par pastarpinātu uzņemšanu caur dzīvniekiem, kas to ēduši - ir vēl mazāks pamats runāt,» viņš vērtē.
Latvijā nemarķē
Tajā pašā laikā I.Muižnieks gan tūdaļ piebilst, ka arī viņš «gribētu ēst nevis nožēlojamo industriālo vistu, bet to laimīgo, kas skraidījusi apkārt», tādēļ arī neiebilstu pret marķējuma sistēmu gaļai, kas norādītu, kurš dzīvnieks ir ēdis ĢM organismus. Tikmēr Latvijā šādas sistēmas nav. Tāda ir Vācijā un Francijā, par ĢM organismu brīviem sevi pasludinājuši arī vairāki Eiropas vadošie uzņēmumi, to skaitā lielveikalu ķēdes un šopavasar - arī vērienīgais piena pārstrādātājs FrieslandCampina, kas vairs neiepērkot to govju pienu, kas barotas ar ĢM organismiem, saka Zemes draugi. Tomēr ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale nesaskata vajadzību pēc nacionālā «ĢM organismu brīvs» marķējuma ieviešanas, pamatojot to ar bioloģiskās pārtikas «pakaviņu», ar ko pircējam vajadzētu būt gana. Citas marķējuma sistēmas ieviešana saistītos ar papildu izmaksām, viņa vērtē.
Tanti laukos!
Pircējam tirgū alternatīva ir visai minimāla. Viens variants - pirkt no bioloģiskajām saimniecībām. Tad gan jārēķinās, ka cena būs augstāka un pieejamība - mazāka. Broileru ziņā alternatīva ir pavisam švaka. Bioloģiskos cāļus Latvijā audzē tikai viena saimniecība, Dobeles rajona Laukgaļi II, kuru saražotā apjomi pērn bijuši 1200 kg. Galvenais noņēmējs esot Mārtiņa Rītiņa restorāns Vincents. «Tas ir stabils pieprasījums, atlikušo pārdodu tiem, kas piezvana un atbrauc pakaļ,» atzīst saimniece Mērija Vilūna. Tiem, kam Bikstu pagasts nav pa ceļam, bet Vincents - pa kabatai, iespējas tikt pie ĢM brīvā cāļa sarūk. Vēl viena iespēja ir sameklēt savu tanti laukos, kas līdzīgi kā bioloģiskie Laukgaļi vistu ēdienkarti papildina ar nātrēm, gliemežvākiem vai krītu. Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītājs Varis Sīmanis apliecina, ka ģenētiskās modifikācijas stāvējušas tālu arī no tām saimniecībām, kas tur no pāris līdz desmit cūkām. Apritē ĢM brīva gaļa nonāk, stāsta PVD pārtikas izplatīšanas uzraudzītāja Tatjana Marčenkova, tomēr ļoti minimālā daudzumā. «Galvenokārt tādēļ, ka šīm saimniecībām ir mājražotāja statuss un gaļa jātirgo pašiem, bez starpniekiem. Tirgos viņus neredz, varbūt tad vienīgi mājās, kad pircējs piebrauc klāt,» viņa stāsta.