Pēdējie notikumi apskatniekiem liek domāt, ka revolūciju vilnis, kas gada sākumā pārņēma musulmaņu valstis un gāza Tunisijas un Ēģiptes prezidentus, pamazām noplok, jo pasaules lielvaras nespēj vienoties, ko darīt.
Trīs nedēļas nevienojas
Rietumvalstis jau trīs nedēļas runā par nepieciešamību slēgt Lībijas gaisa telpu, lai ierobežotu M. Kadāfi spēkus cīņā pret dumpiniekiem un panāktu autoritārā līdera atkāpšanos. Svarīgā lēmuma pieņemšanai obligāti nav nepieciešams ANO mandāts, tomēr Rietumi uzstāj, ka tas ir jāapstiprina ANO Drošības padomē.
Šo soli aktīvi atbalsta Francija un Lielbritānija, bet negatīvi noskaņoti vai neizlēmīgi ir tādi Drošības padomes smagsvari kā ASV, Ķīna, Vācija un Krievija. «Ja mēs pagājušajā nedēļā būtu izmantojuši militāro spēku, lai neitralizētu vairākus Lībijas iznīcinātājus, iespējams, veiksme nebūtu novērsusies no opozīcijas spēkiem,» uzskata Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē.
Briselē esošās domnīcas Friends of Europe Tuvo Austrumu eksperte Šāda Islāma uzskata, ka domstarpības starp ASV un to eiropiešu sabiedrotajiem ir devušas M. Kadāfi iespēju tikt galā ar vienu no lielākajiem pārbaudījumiem viņa režīma vēsturē. «M. Kadāfi ir nodots vēstījums, ka Rietumu apņēmība vājinās, un tas viņu ir iedrošinājis,» Š. Islāma saka intervijā aģentūrai Bloomberg. «Par gaisa telpas slēgšanu mēs runājam trīs nedēļas, un, ja mēs būtu rīkojušies pirms trim nedēļām, mēs neatrastos pašreizējā situācijā.»
Amerikāņu intereses
Jau mēnesi protesti pret pastāvošo varu notiek arī Bahreinā un Jemenā, tomēr ASV neuzstāj uz līderu atkāpšanos kā gadījumā ar Ēģipti un Lībiju. Šāda nostāja prezidenta Baraka Obamas administrāciju nostāda pretrunīgā situācijā.
Šeit gan jāņem vērā Vašingtonas stratēģiskās intereses Persijas līcī. Bahreinā valdošā sunnītu mazākuma gāšanas gadījumā 800 tūkstošu cilvēku lielajā valstiņā nāktu pie varas šiīti, kuriem ir ciešas kulturālās saites ar Irānu. Tas varētu novest pie Teherānas ietekmes palielināšanās reģionā un Bahreinā bāzētās ASV Piektās karaflotes patriekšanas.
Visās ASV sabiedrotajās valstīs Arābijas pussalā pie varas ir mazākumā esošie sunnīti, tādēļ varas maiņa Bahreinā varētu iedvesmot arī apkārtējo valstu šiītu kopienas sākt sacelšanos, kuru sekas var būt naftas cenu straujš pieaugums. «Reģionā atrodas valstis, kuru pašreizējo režīmu turpmāka pastāvēšana ir mūsu interesēs,» uzskata Vašingtonas politikas pētniecības centra Carnegie Endowment for International Peace pētniece Marina Otoveja.
Aktīvu opozīcijas apspiešanu musulmaņu zemēs pēdējā nedēļā daļēji veicinājuši arī Japānas notikumi, jo tie pašreiz ir mediju un starptautiskās sabiedrības uzmanības epicentrā.