Iepriekšējo vēlēšanu rezultāti ļauj secināt, ka arī Saeimas ārkārtas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, visticamāk, uzvarēs Saskaņas centrs (SC). 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā saskaņiešiem tika astoņi no 29, bet 10. Saeimas vēlēšanās pērnruden - jau divpadsmit no kopumā 30 parlamenta mandātiem, kas tiek sadalīti Rīgā. Jāpiebilst, ka 2009. gada pašvaldību vēlēšanās šogad par Ministru prezidenta kandidātu pieteiktā Rīgas mēra Nila Ušakova vadītais SC saraksts ieguva gandrīz 34,3% balsu. Jāņem arī vērā, ka šogad SC Rīgā izvērtis vēl nepieredzēti plašu reklāmas kampaņu - par premjera amata kandidāta N. Ušakova vadītās Rīgas domes veikumu lasāms gan latviešu, gan krievu valodā iznākošajā bezmaksas laikrakstā Pastnieks, bet SC reklāmas redzamas uz Rīgas satiksmes autobusiem. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks norāda, ka atšķirībā no iepriekšējiem vēlēšanu cikliem šogad krievu valodā runājošos vēlētājus ar reklāmām mēģina piesaistīt arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), taču Rīgas vēlēšanu apgabalā šīm partijām lielākām cerībām tomēr vajadzētu būt ar latviešu vēlētājiem. Iespējams, Vienotībai iepriekš bijušas arī zināmas izredzes piesaistīt mēreni noskaņotu krievvalodīgo vēlētāju balsis, bet šīm izredzēm par ļaunu nākušas Vienotību pārstāvošās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes vadībā tapušās sabiedrības integrācijas pamatnostādnes, viņš norāda.
Interesants, pēc N. Muižnieka domām, ir Zatlera reformu partijas (ZRP) lēmums sava vēlēšanu saraksta Rīgā augšgalā iekļaut divus samērā atpazīstamus un labu izglītību guvušus krievu tautības kandidātus, proti, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski un politologu Vadimu Makarovu. «Šie ir pirmie krievvalodīgie politiķi, kuri sevi nepozicionē kā krievvalodīgo tiesību aizstāvjus. Viņiem gan par labu nenāk tas, ka Saskaņas centram un vēl nedaudz arī Aināram Šleseram ir zināms monopols krievu valodā iznākošajos medijos,» teic Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors. Turpretī A. Šlesera un par Šlesera Reformu partiju LPP/LC nodēvētā politiskā spēka izredzes pārvarēt 5% barjeru N. Muižnieks vērtē kā niecīgas: «Protams, Šleseru nekad nevajag novērtēt par zemu, taču būšu pārsteigts, ja viņam izdosies pārvarēt 5% barjeru.»