Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Galvenais, lai publikai interesanti...

Viens otra cienīgi... KNAB lietoja savdabīgu metodi: doties veikt kratīšanas pēc tam, kad informācija par tām jau bija «noplūdusi». Protams, attaisnojumam var teikt, ka tik liels kratīšanas vietu skaits, attiecīgi prāvs iesaistīto loks, objektīvi palielina «noplūdes» risku (krietni vienkāršāk saglabāt pārsteiguma elementu, ja «objekts» ir viens vai divi).

Tomēr tas nemaina situācijas dīvaino raksturu un ir spilgtas sekas tam, ka amatpersonas ir jau pieradušas «noliet» informāciju, zinot, ka tām par to nekas ļauns nebūs. Interesanti, ko par šo «tradīciju» domā Latvijas ārvalstu partneri drošības un iekšlietu jautājumos... Nav arī īsti saprotama KNAB loģika, izvēloties operācijas laiku - izmeklētāji nevarēja neapzināties, ka tas tiks tulkots kontekstā ar drīzajām Valsts prezidenta vēlēšanām, citiem vārdiem sakot, KNAB pats sarūpēja ieganstu saviem oponentiem pavēstīt par iestādes jaukšanos politikā. Spriežot pēc informācijas, ko KNAB inkriminē, runa nav par notikumiem, kurus šķetināt nevarēja vai nu agrāk, vai mazliet nogaidot. Savukārt, ja laika izvēle saistīta ar KNAB vadītāja atvaļinājumu, tad rodas jautājums, ko Vilnītis liks darīt, ja atvaļinājumā dosies Strīķe... Zināmu svaigumu notiekošajā deva lūgums Saeimai ļaut veikt kratīšanu deputāta dzīvesvietā. Parlaments atteica, parādot, ka tam nav saistošs ne tikai KNAB, bet arī pašu ieceltā ģenerālprokurora viedoklis. Tā rīkoties dienā, kad publiskoti jaunākie partiju reitingi, kas liecina - turpina pazemināties visu (!) partiju popularitāte -, ir īpatnēja izpratne par to, kā mazināt plaisu starp varu un sabiedrību.

Rezultāts - kā jau varēja sagaidīt. Aicinājumi atlaist Saeimu, veikt izmaiņas deputātu statusā, attiecību tālāka pasliktināšanās valdošajā koalīcijā.

Kāds pārcentās? Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līdzekļi ir viens no nedaudzajiem finanšu resursiem (kas nav aizdevuma formā) Latvijas tautsaimniecībai, ekspremjera (šobrīd Eiropas Parlamenta deputāts) Godmaņa vēsts, ka Latvijai kopš pērnā gada 1. novembra apturēts finansējums Kohēzijas fonda ietvaros, ir satraucoša. Stāstā par neiegūtajiem 136,5 miljoniem latu svarīgi ir trīs aspekti, visi saistīti ar varas darba stilu. Pirmkārt, neoficiāla informācija liecina, ka gan premjers, gan finanšu ministrs signālus par to, ka ar ES naudu kaut kas nav kārtībā, bija saņēmuši jau pirms vairākiem mēnešiem. Tomēr saglabāja apbrīnojamu mieru. Otrkārt, neoficiāla informācija liecina arī to, ka ES struktūras finansējumu apturējušas, lielā mērā «pateicoties» Latvijas birokrātijas iekšējām intrigām un ambīcijām. Kāds ir centies pierādīt «viesiem no Briseles» savu noderīgumu un uzticamību, kārtīgi izkritizējot priekšgājēju darbu fondu izlietojuma auditēšanā. Skaidrs, ka Latvija nedrīkst mānīties un mēģināt paslaucīt nesmukumus zem tepiķa, tomēr, cik noprotams, konkrētajā gadījumā nepilnības bija novēršamas pašu spēkiem. Treškārt, cik noprotams, lai projekti neapstātos, tie finansēti uz Latvijas valsts budžeta deficīta rēķina. Acīmredzot cerot, ka līdz laikam, kad būs nopietni jāķeras pie 2012. gada budžeta, nepilnības būs novērstas un nauda atgūta. Te nu izskatās, ka valdības cilvēki ir piemirsuši par parlamenta vasaras atvaļinājumu un slieksmi lielāko daļu enerģijas veltīt politiskām batālijām, nevis tiešām būtiskiem jautājumiem. Tas ir nevajadzīgs risks: ja kaut kas grafikā aizķeras, mums ir visas iespējas nonākt pie sarunām ar aizdevējiem par nākamā gada budžetu ar lielāku deficītu šogad, kā norunāts, un attiecīgi nepieciešamības veikt lielāku budžeta konsolidāciju. Finanšu ministrija piektdien izplatīja paziņojumu, ka naudas nesaņemšana deficītu neietekmēšot. Pat pieņemot, ka ekspremjers dramatizē situāciju, neskaidrības par tik ievērojamām summām aizdevēju viedokli par kārtību Latvijas finansēs neuzlabos.

Titānu cīņa neizdevās. Spriežot pēc otram kandidātam paustā atbalsta dedzības, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas solījās izvērsties par raženu diskusiju. Diemžēl abi pretendenti uz nozīmīgo posteni - gan pārvēlētais Mārcis Auziņš, gan nepieciešamo balsu skaitu nesavākusī Inta Brikše - dažādās auditorijās un formātos savu redzējumu pauda samiernieciski vispārīgi un līdzīgi. Tātad runa bija par cīņu starp personībām un raksturiem, nevis alternatīviem skatījumiem uz augstāko izglītību. Nepatīkami pārsteidza, ka, nespējot kandidātus izvilināt uz saturisku domu apmaiņu, konkrēto kandidātu atbalstošie ļaudis ķērās pie puspelēka PR metodēm, cenšoties pretiniekam «piešūt» aizdomīgus sakarus «orgānos» vai politiskajās aprindās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?