Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidentu ar ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājumu amatā ievēl Saeima, un viņa pilnvaru laiks ir seši gadi. Pašlaik I. Rimšēvičs vada Latvijas Banku otro termiņu, kas beigsies īsi pirms Ziemassvētkiem - pavisam neilgi pirms Latvijas pievienošanās eirozonai 2014. gada 1. janvārī. Ceturtdien Saeimas prezidija un Frakciju padome nolēma, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidatūras jāizvirza līdz 10. oktobrim. I. Rimšēvičs jau ir izteicies, ka ir gatavs strādāt šajā amatā vēl vienu termiņu, ja būs tāda iespēja. Izskatās, ka tas viņam varētu arī izdoties, jo frakcijām vismaz pagaidām nav citu kandidātu, arī iebildumu pret pašreizējo Latvijas Bankas vadītāju nav.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) norādīja, ka neesot dzirdējis iemeslus, kādēļ I. Rimšēvičam šajā amatā nevajadzētu palikt arī trešo termiņu. Arī pasaules prakse liecinot, ka valsts centrālās bankas vadītāju nemēdz bieži mainīt, jo tas nodrošina bankas darba stabilitāti. Vienlaikus gan deputāts uzsvēra, ka parlamentārieši, ievērojot procedūru, Rimšēviču pirms izvirzīšanas aicinās uz pārrunām, pat ja nebūs citu kandidātu.
Līdzīgi viedokļi ir arī citām partijām. Reformu partijas (RP) frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš pauda - vajadzētu ļoti būtiskus ieganstus, lai I. Rimšēviču pavisam neilgi pirms iestāšanās eirozonā nomainītu ar citu kandidātu. Frakcijā šis jautājums gan vēl neesot apspriests, taču noskaņojums liecina, ka citas kandidatūras netikšot nemaz apspriestas. Arī RP gan būšot izsvērta saruna ar I. Rimšēviču.
Tāpat atbalstu I. Rimšēvičam sola opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Augusts Brigmanis. Turklāt viņš uzsver - frakcijas atbalstu pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam neietekmēšot tas, ka atsevišķi ZZS deputāti ir pret eiro ieviešanu, kas ir viens no centrālās bankas galvenajiem darbiem šajā laikā.
Vienīgais, kurš pauž kaut netiešu vēlmi redzēt arī citus kandidātus, ir Nacionālās apvienības (NA) frakcijas pārstāvis Dzintars Rasnačs. Uzsverot, ka pauž personīgo viedokli, viņš norādīja, ka Latvijas Banku vajadzētu vadīt kādam cilvēkam ar ne tik lielām kredītsaistībām. NA frakcija gan par šo jautājumu viedokli vēl nav formulējusi.
Pirmo reizi I. Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidenta amatā tika ievēlēts 2001. gada 20. decembrī. Atkārtoti šajā amatā viņu pārvēlēja 2007. gada beigās, bet pirms tam I. Rimšēvičs pildīja centrālās bankas prezidenta vietnieka amatu. Arī šajā krēslā viņš tika apstiprināts divkārt - 1992. gada jūlijā un 1998. gada februārī.