Koalīcijas ar atbalstītajiem risinājumiem budžeta konsolidēšanai par nedaudz vairāk kā pusi no nepieciešamās summas jeb 27 miljoniem latu nāca klajā pirmdien. Varas partijas vienojās par akcīzes nodokļa celšanu degvielai, izlīdzinot likmi ar pārējām Baltijas valstīm, nodokļa paaugstināšanu azartspēļu biznesam, nodevas ieviešanu nebanku sektoram, štatu mazināšanu valsts sektorā un efektīvākiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Īpaši plānots vērsties pret nelegālo degvielu un tabakas izstrādājumiem. Tas, visticamāk, paredzēts, ņemot vērā bažas par nelegālās degvielas patēriņa kāpumu pēc akcīzes paaugstināšanas benzīnam un dīzeļdegvielai.
Finanšu ministrija norāda, ka akcīzi degvielai iecerēts paaugstināt par santīmu - līdz 28 santīmiem par litru benzīna un 25 santīmiem litram dīzeļdegvielas. Pēc tā akcīze benzīnam Latvijā joprojām būtu zemākā no trim Baltijas valstīm, bet dīzeļdegvielai saglabātos pa vidu. «Nedomāju, ka tas ir prātīgs lēmums,» par gaidāmo kontrabandas degvielas pieaugumu brīdina Lukoil Baltija R vadītājs Haims Kogans. Lai gan nelegālās degvielas īpatsvars kopējā patēriņā viņa vērtējumā Krievijas pierobežā nav liels - ap 7%, nav arī jūtama kontrolējošo iestāžu cīņa ar nelegālo rūpalu.
«Salīdzinot ar akcīzes nodokļa efektu, šis varētu būt pat apsveicams pasākums,» ieceri celt azartspēļu nodokļa likmes vērtē Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Kārlis Ketners, norādot: šis nodoklis sen nav mainīts un tā likmes visās pozīcijās ir zemākās Baltijā. To paaugstināšana gan var mazināt biznesa vērienus, daļa varētu aiziet pagrīdē, lēš ekonomists Ģirts Rungainis: «Taču, ņemot vērā sabiedrības attieksmi pret azartspēlēm, šis būtu populārs lēmums.» Ekonomists lēš, ka līdzīgi varētu sašaurināties arī ātro kredītu sniedzēju loks pēc nodevas ieviešanas līdz šim neregulētajā nebanku sektorā.
Ģ. Rungainis norāda, ka plāns izcelt no ēnu ekonomikas 12,8 miljonus latu ir reāls, taču tas atkarīgs no valsts un kontrolējošo iestāžu gribas. Darba efektivitāte Valsts ieņēmumu dienestā, pēc ekonomista domām, nav pietiekama, jo «organizētās shēmas» joprojām ir lielas. Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis gan šaubās, vai starptautiskie aizdevēji konsolidācijā ieskaitīs plānotos ieņēmumus no ēnu ekonomikas, jo tos ir ļoti grūti prognozēt un izmērīt. Arī par iecerēto atalgojuma fonda un štatu mazināšanu valsts sektorā ekonomisti ir skeptiski, jo tas atgādina mehānisku griešanu, nevērtējot funkcijas.