Braucot pāri Vanšu tiltam, var redzēt Tautas partijas plakātiņus ar dažādiem priekšmetiem, tai skaitā arī sarkanu lietussargu. Vai beidzot arī oranžie ir par tādām «sarkanām» vērtībām kā godīga politika? _Tēvzemieši_ sakāra milzīgus dzeltenus palagus ar grūti salasāmiem burtiem uz Preses nama, bet sadusmoja Vēja māti, tā nopūta reklāmiņu. Diezin vai «skrandas vējā» bija simboliskais efekts, kuru _TB_/LNNK vēlējās sasniegt. _Jaunais laiks_ svētdien Rīgas maratona skrējējiem dalīja pīrāgus un bulciņas - paši vainīgi, ja nolēma pēc tam turpināt skriet ar pilnu vēderu. Daudzviet Rīgas sabiedriskā transporta pieturās steigā salipināti mazi zaļplankumoti kvadrātiņi ar _Pilsoniskās savienības_ saukli «Rīgas birokrātiem armijas disciplīnu!», taču šāds sīks huligānisms kaut kā nelīmējas kopā ar tā saucamo profesoru partiju. Uz dzelzceļa tilta netālu no Brasas cietuma Tatjana Ždanoka sevi piesaka kā «Naš čelovek v Brjuseļe» («Mūsu cilvēks Briselē»). Iedvesmojoši.
Jaunajā medijā - internetā - gan ir jautrāk. Piemēram, kādā Stendzenieka reklāmas biroja darbinieces izveidotā klipā, kurš nesen «virāli» izplatījās internetā, Godmanis (LPP/LC) pavīpsnā par britu «štrunta» ekonomiku, kur «defolts būs ātrāk nekā mums», tad precizē Ēģiptes (kur nesen bijis atvaļinājumā) iedzīvotāju skaitu: «Viņi lēš, ka viņiem ir simts miljoni iedzīvotāju. Es domāju, ka viņiem ir astoņdesmit pieci», un vēl netieši pasaka, ka viņa partijas līdzpriekšsēdētājs, lēto avioreisu patrons, ir muļķis: «Kāds te [Latvijā] tūrisms?! Ko te muldēt? Mute jātur ciet!» Tiešām būs žēl, ja Godmanis pārcelsies uz Strasbūru - otra tāda mums nav.
Tad vēl no Mežonīgajiem Rietumiem - no Liepājas - ar YouTube palīdzību atjāj «jaunais šerifs», viesnīcas Fontaine īpašnieks dānis Stens Lorencs (SCP), kurš ar pistoli vienā rokā un viskija glāzi otrā no pilsētas domes sola izdzīt visus «seskus».
Bet kā ar partiju programmām? Ak, jā, par tām cītīgi ziņo televīzijas, radio un avīžu ziņu dienesti, un ar tām ir noteikti jācenšas iepazīties. Tomēr pietrūkst priekšvēlēšanu kampaņas reklāmu un aktivitāšu. Pat ja dažkārt kaitina, samērīgā daudzumā tās tomēr arī mudina iesaistīties, formulēt viedokli un piedalīties. Garlaicība ir tuvos rados ar vienaldzību, un tā demokrātijai nenāk par labu.