Kurā kategorijā lai es viņu ierindoju, prātoja Šveiks par kārtējā inspekcijas ģenerāļa marasmatiskajiem pārspriedumiem ateju vai līdzīgā frontes sektorā. Kurā kategorijā lai es viņus ierindoju - pie āmuriem, cirvjiem vai lāpstām, domāja Bundžu Jānis, vērtējot Rīgas robežzīmes cīnītāju gaviles, ka nu Ušakovam beidzot ielikts kloķis jautājumā par Rīgas uzrakstu aptaisīšanu ar sirsniņām.
Sākumā bija grūti. Sabiedrības pareizāko pārstāvju atklātā vēstule, raudāšana un kaunināšana vajadzīgo efektu nedeva. Un pēkšņi nāca apgaismība, ka tā zīme tak ir visaugstākās raudzes mākslas gabals. Galvenais pieminekļu aizsargs Dambis, kā tāds Lukašenka, jau noteicis, ka tā esot visu laiku labākā robežzīme Latvijā, īsts sava laikmeta šedevrs un nepārspējams meistardarbs. Nekādu ekspertu vērtējumu par to gan nav, bet, ja biedrs teica, tad tā ir, un cauri. Tagad būs miers, jo, raugi, esot tāda lieta, ka mākslas pieminekļiem neko nedrīkstot mainīt.
Savādi, ka mūžīgais pieminekļu sargs to tikai tagad apjautis. Sanāk, ka tieši Rīgas dome pievērsusi uzmanību faktam, ka galvaspilsētas pievārtē bēdīgi drebinās augstākās raudzes mākslas pieminekļi vairākos eksemplāros. Kamēr vaimanātāji gulēja murkšķu mierā, mužiki uzskrūvēja garumzīmes vietā tualetes simbolu, un viss startēja - nu būs gan statuss, gan apsardze, gan garumzīme. Vispār jau to mākslas statusu vajadzēja piešķirt tieši garumzīmei, pārējais tāds štrunts vien ir. Tieši garumzīme norādot, ka te ir Latvija. Lai precīzi un nepārprotami «identificētos starptautiskā kontekstā», varbūt jēdzīgāk atstāt garumzīmi vienu pašu? Tos burtus ieliek muzeja slēgtajā ekspozīcijā, lai nenozog vai neapķēpā, bet garumzīmi uztaisa tādu iespaidīgu - kādus piecus metrus augstumā un 20 metrus garumā, nopervē baltā krāsā un noliek pie Rīgas iebrauktuvēm, kur tad uzreiz redz, kas ir kas.
Pagaidiet! Vēl labāk starptautiski jebentificēties, vai kā to sauca, būtu jau pie Latvijas valsts robežām. Kur tik brauc iekšā, īpaši austrumu galā, jāizlīkumo pa tādiem garumzīmju režģiem. Betona garumzīmju vajadzība būs gana liela, tādēļ šim mērķim tiks organizēta jauna zīmju fabrika. Atgriežoties pie izmēriem un formas, mēs jau redzam, ka te noķerams tiešs sakars ar valsts aizsardzību. Jums vēl nepielec? Laba dzelzsbetona garumzīmes būtu lielisks robežas nožogotājs visādiem netīkamiem gadījumiem no austrumu kaimiņa puses. Arī piesieties neko nevarētu - ko jūs te bloķējat?! Izjaucat līdzsvaru, ko?! Nu beidziet, tās ir mūsu garumzīmes, skaidra Latvijas pazīšana uz robežas, rau, cik jauki saulrietā izskatās. Un zaldāti ar stroķiem, ko tie te dara? Ak, tikai tādēļ, lai kāds nesadomātu ķēpāt uz zīmēm glupus vārdus vai citu nejaucību.
Austrumzemes militāristi neko nevarētu čīkstēt, jo mēs dabūtu cedeli, ka garumzīme, tāpat kā sklandu rauši un knauši, ir viena īsta un nepārprotama Latvijas pazīme un kā tāda arī aizsargājama.
Starptautiskās atpazīstamības dēļ vēlami būtu izdarīt nelielus labojumus arī Rīgas un Latvijas ģerboņos - izņem ārā tik ļoti visuresošos dzīvniekus un citus tipiskus ģerboņu iedzīvotājus un to vietā vienkārši noliek garumzīmes kluci. Skaidra un lieliska kompozicionālā uzbūve un - TĀ nu pasaulē nav nevienam.
Vienīgā problēma, kura šobrīd miglaina, - pašā Latvijas nosaukumā nav nevienas garumzīmes. Ko nu?
*ļoti neatkarīgs konsultants