Dažādi resursi, dietologi, ārsti lieto atšķirīgu terminoloģiju - veselīgs uzturs, diētisks uzturs, pareizs uzturs, vērtīgs uzturs. Man visatbilstošākais tomēr šķiet sabalansēts uzturs. Jo sabalansēts ir tāds, kas ir līdzsvarā. Sabalansēts uzturs ir tad, ka cilvēks domā līdzi - ko es ēdu, vai nekrītu galējībās? Tā es to saprotu, un tā es to ikdienā pielietoju.
Mana pieredze liecina, ka ir vajadzīga zināma interese un vēlēšanās lietot sabalansētu uzturu, ir jābūt motivācijai, kāpēc es ēdu tieši tā. Nepieciešama arī pārliecība, ka tas ir jāiemāca mūsu bērniem. Priecājos, ka Veselības ministrija, kur šobrīd top jauni Ministru kabineta noteikumi par uztura normām bērnudārzos un skolās, domā līdzīgi. Noteikumi ir tapuši smagās diskusijās ar bērnudārzu speciālistiem un ārstiem, gaidīsim, kad tie stāsies spēkā... Tas gan prasīs darbu arī ne vienā vien ģimenē, jo būs jāstāsta bērnam, kāpēc desmaize nav katru rītu un pusdienās nebūs frī kartupeļu ar kečupu. Būs jāmācās vai jāatgūst dabiskās garšas sajūtas. Zināma profesionāla izdoma būs jāpilnveido arī mācību iestāžu pavāriem.
Savā komunikācijas konsultanta darbā, strādājot ar lielu ēdināšanas uzņēmumu, esam pētījuši, ar ko cilvēkiem asociējas veselīgs uzturs. Diemžēl asociācija ir, ka veselīgs nav garšīgs - tas ir bez sāls, bez cukura, bez taukvielām. Nepiekritīsit, vai ne? Jo veselīgs uzturs ir garšīgs, daudzveidīgs, lielākoties viegls un reizē satur visu organismam nepieciešamo. Kā izstāstīt cilvēkiem, ka sabalansēta (lasi - veselīga) uztura lietošana ir organismam labvēlīga? Vai to atrisina kampaņas vai personiskā pieredze? Dažādus padomus par sabalansētu uzturu var smelties gudrās grāmatās un lekcijās. Bet es daru tā - cenšos dažādot uzturu katru dienu (nav viegli, bet iespējami), dzeru daudz šķidruma (der termoss, der ūdens pudele), ēdu graudaugu produktus (šķēle rupjmaizes vai putra), atceros, ka augļi, dārzeņi un ogas ir topā (izvēle veikalos ir plaša, bet Latvijas laukos audzis ābols ziemā garšo vislabāk), neaizmirstu par zivīm un liesu gaļu (visvienkāršākais - ietīt folijā un ielikt cepeškrāsnī, pirms tam atceroties par garšvielām, bet aizmirstot par sāli), kā arī piena produktiem (pārsvarā lietoju no rītiem).
Un noslēgumā - man ļoti garšo sātīgie (atbilstošāk būtu teikt - treknie) mīkstie franču sieri. Es varētu tos ēst katru dienu. Vai vajag? Bet, ja man tā siera kārojas, es to ēdu! Un atceros siera smalko garšu nākamajā dienā, kad roka sniedzas pēc kūkas... Ēdiet arī jūs sierus un baudiet dzīvi līdzsvaroti. Un vingrojiet...