Valdības nolīgtais konsultants Prudentia gatavo potenciālos scenārijus valsts turpmākajai rīcībai ar airBaltic, kas paredz vai nu pilnībā pārņemt kontroli kompānijā, vai piedalīties tās glābšanā kopā ar airBaltic privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). Abi scenāriji prasīs ievērojamus ieguldījumus no valsts maka, abos paredzēta B. Flika nomaiņa.
«Biznesa plāns, ko Flika kungs pērn valdībā prezentēja, ir ticis realizēts kardināli citādi. Un to nevar norakstīt tikai uz ārējiem apstākļiem,» atzīst SM valsts sekretārs Anrijs Matīss. Pretēji B. Flika pērn valdībā solītajai peļņai, aviokompānija pērn piedzīvojusi aptuveni 34 miljonu latu zaudējumus, tai steidzami jāpalielina pamatkapitāls. Atbildot uz jautājumu, vai B. Flika darbībā ir konstatētas arī tādas darbības, kas vērtējamas kā valsts interešu neievērošana, A. Matīss teica: «Ir atsevišķas lietas, un par tām mēs tuvākajā laikā informēsim tiesībsargājošās iestādes.» Galvenokārt problēmas airBaltic saistītas ar pārāk optimistiskiem pieņēmumiem, degvielas cenu pieaugumu, nelielu pamatkapitālu un pārāk mazām investīcijām attīstībā (piemēram, laikus nav nomainītas neefektīvās Fokker50 lidmašīnas).
«TM kopā ar SM un VK izvērtē dažādu prasījumu celšanas iespējas, arī iespējamu vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs,» informēja TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
BAS gribot 70 miljonu
AirBaltic privātais akcionārs BAS (uz pusēm pieder B. Flikam un Bahamās reģistrētam Taurus Asset Management Fund Ltd.)uzstājīgi aicina valdību izšķirties par vienu no trim scenārijiem: pārdot visas valstij piederošās akcijas BAS, nopirkt visas airBaltic daļas no BAS vai ļaut palielināt pamatkapitālu, samazinot valsts daļu aviokompānijā līdz 25%. BAS avansā ieguldījis airBaltic pamatkapitālā 17 miljonus eiro.
Kā Dienai norādīja Prudentia vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, dialogs starp valsti un BAS ir atjaunojies. Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% airBaltic akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi airBaltic zīmoli, kurus 2009. gadā airBaltic par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS. A. Matīss uzsver - visi BAS veiktie ieguldījumi aviokompānijā būs jāpierāda. Ja valsts turpinās piedalīties airBaltic, ir jābūt pilnīgai kontrolei pār aviokompāniju un tās naudas plūsmu. Spēkā ir arī valdības lēmums, ka ieguldīt airBaltic naudu būs iespējams vien tad, ja tiks grozīts valstij neizdevīgais akcionāru līgums, tiks veiktas izmaiņas statūtos, tiks nomainīts B. Fliks, tiks paplašināta valde (šobrīd ir tikai viens valdes loceklis - B. Fliks) un Rīgas lidosta paliks kā airBaltic bāzes lidosta.
«Ilgtermiņā risinājums varētu būt privātajam akcionāram ļaut attīstīt airBaltic, kamēr valsts uzņemas attīstīt lidostu Rīga,» Dienai teica labi informēts avots, kurš vēlējās palikt anonīms. Jautājums ir, vai nākotnē privātais akcionārs būs BAS, jo, piepildoties scenārijam, kurā valsts izpērk BAS akcijas, nāksies meklēt jaunu partneri. Kopējais valsts ieguldījums, izpērkot BAS akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu.
«Ja tāda situācija notiktu (valsts izpirktu BAS daļas), tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares,» teica A. Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas. Ģ. Rungainis gan atzina, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par airBaltic esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus ES valstīs, virs 50% no airBaltic kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim.
Par Fliku - jāvienojas
B. Flika nomaiņa saskaņā ar akcionāru līgumu ir iespējama, tikai pusēm vienojoties, proti, ja pašam B. Flikam daļēji piederošais BAS piekrīt airBaltic stūri uzticēt citam vadītājam. B. Fliks intervijā Dienai 23. augustā teica, ka pie sava krēsla neturēšoties. Paredzams, ka rīt airBaltic šefs varētu nākt klajā ar plašāku informāciju šajā sakarā.
«Ja otram akcionāram - BAS - rūp airBaltic nākotne, rūp tas, vai airBaltic turpinās lidot, tad mums būtu jānonāk pie kompromisa. Valsts prasības ir akcionāru līguma izmaiņas un vadības maiņa,» teica A. Matīss. Pagaidām neviens potenciālais airBaltic vadītājs uzrunāts neesot, medijos šajā kontekstā minēto Mārtiņa Bondara (bijušais Latvijas krājbankas vadītājs) vārdu A. Matīss nodēvēja par nepamatotām spekulācijām. «Valstij būs jāmeklē starptautiska mēroga menedžeris, kurš ir strādājis starptautiskā uzņēmumā aviācijas jomā.» Līdz ar B. Fliku varētu tikt nomainīti arī citi airBaltic vadības cilvēki.