Taču politiķi apzinās, ka laikus ir jāgatavojas reaģēt uz riskiem, kurus nevar izslēgt. Tie varētu būt saistīti ar iespējamu Latvijas un tās amatpersonu diskreditēšanas kampaņu, varbūtējiem apdraudējumiem valsts iestāžu informācijas sistēmām, kā arī ģeopolitisko situāciju, jo Rīgā notiks arī Austrumu partnerības samits.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) pieļauj, ka sakarā ar Austrumu partnerību varētu būt politiskais spiediens no Krievijas, taču Latvijā gaidāmajā samitā netiek solīti tik nozīmīgi lēmumi, kādi 2013. gada nogalē bija iekļauti Viļņas samita darba kārtībā - tajā bija jautājums par ES un Ukrainas asociācijas līgumu un brīvās tirdzniecības līgumu. Līdz ar to komisijas priekšsēdētājs neredz iemeslu, kāpēc Krievijai vajadzētu izmantot samitu provokācijām. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) nedomā, ka «būs kaut kas tāds, par ko Krievijai vajadzētu uztraukties». Abas amatpersonas uzsver, ka līdz maijam, kad plānots Rīgas samits, situācija var mainīties un pašlaik nevar pateikt, kāda tā būs. «Ja Ukraina būs nostājusies uz stabilizācijas ceļa, viens no galvenajiem samita tematiem būs nopietnas ilgtermiņa palīdzības programmas izveide,» atzina ārlietu ministrs. Taču tagad šī nozīmīgā pasākuma programma vēl nav zināma un tas ir tikai sagatavošanas stadijā.
Apgrūtināt prezidentūru
To, ka mūsu lielajai kaimiņzemei varētu būt interese «padarīt mūsu prezidentūru smagāku», Dienai pieļāva arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš atgādina, ka Krievijai ir ģeopolitiskā interese mūsu Austrumu partnerības valstīs. Aizsardzības ministrs lielākos riskus saskata tieši varbūtējā informatīvajā kampaņā, ko, iespējams, varot vērst pret mūsu valsts amatpersonām, lai tās diskreditētu. Valsts institūcijas esot gatavas visiem riskiem un nopietni sagatavojušās arī iespējamiem uzbrukumiem informācijas sistēmām. To apstiprināja arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), kura vadītā komisija vienā no pirmajām sēdēm ir tikusies ar pārstāvjiem no informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas, lai novērtētu situāciju informācijas tehnoloģiju drošības jomā valsts pārvaldē. Kādā lielā valsts iestādē tikušas konstatētas nepilnības, bet arī tur tagad esot kārtība. Lietuva, kura bija prezidējošā valsts 2013. gada otrajā pusē, sākotnēji nav bijusi gatava uzbrukumiem informācijas sistēmām, tāpēc tai pretpasākumi izmaksājuši dārgāk. To zinot, Latvija laikus esot sagatavojusies, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) atzina, ka Lietuvas kolēģi, kuriem jau ir prezidentūras pieredze, esot brīdinājuši arī par iespējamām nomelnošanas kampaņām, kurās tiek izplatīta diskreditējoša informācija par augstākajām amatpersonām. Lietuvas prezidentūras laikā Krievija daļēji ierobežoja piena produktu ievešanu no Lietuvas. Ārpolitikas eksperti to saistīja ar Krievijas spiedienu pret ES prezidējošo valsti, kurā bija gaidāms Austrumu partnerības samits.
Iekšpolitiskā stabilitāte
Vairākas amatpersonas norādīja, ka būtiska ir arī iekšpolitiskā stabilitāte. Latvijas prezidentūra ES notiks gada pirmajā pusē, kad iekrīt divi jūtīgi datumi - 16. marts, kad vairākas organizācijas un arī politiķi no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) dodas godināt latviešu karavīrus pie Brīvības pieminekļa, kā arī 9. maijs, kad Saskaņas līderi un atbalstītāji savukārt iet pie Uzvaras pieminekļa. Abi pasākumi var kļūt par bāzi provokācijām.
Saskaņas līderi jau vairākkārt ir uzsvēruši savu gatavību iesaistīties valdībā. Līdz šim kā viens no šķēršļiem minēts šīs partijas līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs apstiprināja, ka viņam ir regulāri kontakti ar šīs partijas politiķiem. Taču viņš izvairījās atbildēt, vai Saskaņa no Krievijas partneriem ir guvusi pārliecību, ka nebūs mēģinājumu kaut kādā veidā apgrūtināt Latvijas prezidentūru. «Nevajag baidīt pašiem sevi un citus, lai attaisnotu kapacitātes trūkumu. Latvija būs tā pati Latvija, neskatoties uz to, ka tā būs prezidējošā valsts. Nevajag pārspīlēt ne draudus, ne uztraukumus,» sacīja J. Urbanovičs un atgādināja, ka ģeopolitiskos riskus labējās partijas ekspluatējušas arī pirms vēlēšanām. Viņš ir pārliecināts, ka arī 16. martā un 9. maijā «viss būs mierīgi - varētu būt kādi indivīdi vai indivīdu grupas, kas mēģinās atgādināt par sevi, bet sabiedrība viņus neakceptēs».
Atceroties NATO samitu, cilvēkiem, iespējams, nāk prātā satiksmes un citi ierobežojumi, kas saistīti ar liela skaita ārvalstu delegāciju ierašanos Rīgā. Arī prezidentūras laikā bez Austrumu partnerības samita būs vēl vairāki nozīmīgi pasākumi. Daudz viesu Rīgu apmeklēs jau 8. janvārī, kad notiks prezidentūras atklāšana un Latvijā tiek gaidīti arī visi Eiropas komisāri. «Ārvalstu amatpersonu pārvietošanās tiks rīkota tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu cilvēkiem,» ir pārliecināta Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, kurai ir bijusi tikšanās ar Iekšlietu ministrijas vadību.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs O. Ē. Kalniņš no augsta līmeņa ES pārstāvjiem dzirdējis labas atsauksmes par Latvijas gatavību prezidentūrai. «Latvijā notiks 200 pasākumu, un daudzos piedalīsies ļoti augsta līmeņa amatpersonas. Būs arī satiksmes traucējumi, ar ko sabiedrībai jārēķinās. Taču prezidentūra ir arī vienreizēja iespēja Latvijai,» uzsvēra politiķis.