1977.gadā poļu cilmes režisoram Romānam Polaņskim, kurš kopš 1968.gada bija pārcēlies uz dzīvi ASV, tika uzrādīta apsūdzība trīspadsmit gadu vecas meitenes izvarošanā. Noziegums notika kādā no Holivudas mākslinieciskās elites bohēmiskajām orģijām Polaņska privātmājā, kur, protams, lietotas arī narkotikas - vētrainajiem septiņdesmitajiem tipisks relaksēšanās un «apziņas paplašināšanas» līdzeklis.
Šis visai miglainais incidents 31 gadu ir kalpojis ne tikai spekulācijām par to, vai pati cietusī - hipiju/puķu bērnu dzīvesstilu piekopusī pusaudze -, vecāku pierunāta vai iebiedēta, nav bijusi tikai «manipulāciju ierocis», lai no jaunā, bet jau slavenā un bagātā režisora izspiestu naudu. 1978.gadā ASV tiesa atzina režisoru par vainīgu nodarījumā - «nepilngadīgas personas pavešanā netiklībā».
Lai izvairītos no cietuma, Polaņskis uzreiz pēc sprieduma... aizmuka no ASV, apmetās uz dzīvi Eiropā.
Patvērums Francijā
Kopš 1988.gada režisors, kuru Amerikas režisoru ģilde ierindojusi visu laiku 50 izcilāko režisoru sarakstā, dzīvo Francijā, valstī, kurā patiesībā Romāns īsi pirms kara piedzima (viņa tēvs ir polis, māte Krievijas ebrejiete, bērnībā laimīgas nejaušības dēļ izmucis no Varšavas ebreju geto), ir precējies ar franču aktrisi Emanuelu Seņē un ir divu bērnu tēvs.
2002.gadā Polaņskis saņem Oskaru par holokausta drāmu Pianists ar Adrianu Brodiju galvenajā lomā (nominēts Oskaram Polaņskis ticis vairākkārt - par filmām Rozmarijas bērns, Ķīniešu kvartāls, Tesa, bijis Kannu žūrijas priekšsēdētājs, Cēzaru, BAFTA un vairāku starptautisko kinofestivālu augstāko apbalvojumu īpašnieks), taču piedalīties ceremonijā režisoram liedz ASV jurisdikcija - tiklīdz režisors iebrauktu valstī, viņu sagaidītu cietums. Lai gan Polaņskis vairākkārt iesniedzis lietišķus pierādījumus un liecības, ka lieta ir safabricēta. Situāciju vēl absurdāku dara fakts, ka pirms gadiem vienpadsmit notikuma upuris - nu jau pieaugusī sieviete - atsauca savu prasību tiesā. Tomēr ASV likuma kalpi palika nelokāmi.
Pēdējo reizi Polaņska gadījums tika skatīts šī gada 2.februārī un arī tad Losandželosas tiesā spriedums par «nekavējošu noziedznieka arestu» netika mainīts.
Garā stāsta fināls
Taču tagad situācija, pateicoties režisora nevainojamai mākslinieciskajai reputācijai un ievērojamam sabiedrības spiedienam (Polaņski publiski aizstāvējušas tādas kinozvaigznes un režijas autoritātes kā Frānsiss Fords Kopola, Šons Penns, Klints Īstvuds, Stīvens Spīlbergs, Harisons Fords, Džodija Fostere un Džeks Nikolsons), ir radikāli cita - 7.maijā Losandželosas tiesa pasludinās Polaņska lietas izbeigšanu.
Pats septiņdesmit piecus gadus vecais režisors ar sava ASV aģenta starpniecību komentējis šo vēsti vārdiem: «Kāpēc lai es ierastos apkaunojošā tiesas farsā, kur noklausītos brīnumaino ziņu par to, ka nu drīkstu atrasties Amerikā kā brīvs cilvēks, ja es zinu, ka trīsdesmit gadus likuma kalpu skaļi sludinātajos uzskatos es biju kriminālnoziedznieks? Labāk es kādreiz vēl aizlidošu pēc kāda Oskara...» Tomēr Losandželosas tiesas galvenais prokurors Peters Espinoza sirsnīgi iesaka režisoram 7.maijā tomēr atbraukt uz tiesas sēdi, lai nekaitinātu tiesnešus.