Galvenais - nesastrīdēties
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) Dienai atklāj, ka jau šī gada sākumā komisijā tika iesniegti priekšlikumi Enerģētikas likuma papildināšanai, un likumu sagatavot nākamajiem lasījumiem iecerēts līdz aptuveni aprīlim. J. Ozoliņš norāda, nav lielu pretrunu jautājumā par to, kad dabasgāzes tirgus tiks liberalizēts, un, visticamāk, kā to jau prognozējusi Ekonomikas ministrija (EM), tirgus tiks atvērts aptuveni 5-6 gados. Nozīmīgākais darbs saistīts ar likumā iekļaujamo formulējumu izstrādi, lai tie neradītu pamatu tiesvedībai ar LG akcionāriem. «Tiesvedība ar Latvijas gāzes akcionāriem ir pretrunā ar Latvijas patērētāju interesēm,» uzskata Jānis Ozoliņš, kurš nepieļauj iespēju, ka Latvija dabasgāzes tirgus liberalizācijā varētu izvēlēties līdzīgu pieeju kā Lietuva, kura domstarpības ar dabasgāzes piegādātāju Gazprom risina tiesā.
Gan Jāņa Ozoliņa, gan EM pārstāvja Jurija Spiridonova teiktais liecina, ka Enerģētikas likuma grozījumu jūtīgākais jautājums ir, vai no uzņēmuma LG tiks nodalīti sadales tīkli. «Mērķis ir rast pareizo risinājumu, lai tīklu aktīvu nodalīšana atbilstoši likuma prasībām notiktu, bet lai tā vienlaikus nepārkāptu vienošanos ar akcionāriem,» tā likumdevējiem veicamo uzdevumu raksturo J. Ozoliņš. Papildu ierosinājumi grozījumiem Enerģētikas likumā nākuši no Nacionālās apvienības, kura vēlas, lai jau kopš brīža, kad likums stājas spēkā, tiktu juridiski nodrošinātas patērētāju tiesības izvēlēties dabasgāzes piegādātāju, vienlaikus neskarot LG ekskluzīvo licenču darbības lauku, tiesības un pienākumus.
Mudina rīkoties apņēmīgāk
Likumdevēju piesardzīgā pieeja gan raisa pretrunīgu attieksmi enerģētikas ekspertu vidū. Bijušais enerģētikas ministrs un Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš uzskata, ka Latvijas likumdevēju rīcība attiecībā uz Enerģētikas likuma grozījumiem ir pārāk lēna un ir nepieciešams ievērojami precīzāk runāt par konkrētiem termiņiem, kādos gāzes tirgus kļūs pieejams arī citiem spēlētājiem. «Lielie LG akcionāri, piemēram, Gazprom un E.ON, ir pietiekami labi informēti par ES likumdošanas prasībām un ir gatavi tām pielāgoties, diemžēl Latvija dažas no ES normatīvo dokumentu prasībām interpretē sev neizdevīgākajā veidā,» uzsver J. Ozoliņš. Viņš domā, ka Latvijai jautājums par dabasgāzes liberalizāciju līdz ar Latvenergo Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas noslēgumu ir kļuvis aktuālāks kā jebkad - ja ir ieguldīti līdzekļi efektīvās un modernās elektrostacijās, tad ir jārada arī apstākļi, lai tās varētu efektīvi strādāt, saņemot kurināmo ar konkurētspējīgu cenu.
Savukārt Nacionālā gāzes termināļa biedrības (NGTB) valdes loceklis Gatis Ābele piekrīt, ka Latvijai noteikti jācenšas izvairīties no iespējamās tiesvedības, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai no Latvijas tirgus neaizbiedētu citus investorus, tomēr «Latvijai nebūtu jāvilcinās ar alternatīvu piegāžu meklēšanu».
Alternatīvas sola drīz
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem Enerģētikas likuma grozījumos varētu būt saistīts ar to, kurus no potenciālajiem nākotnes piegāžu avotiem vērtēt kā pietiekami nozīmīgus, lai atbilstoši ES direktīvu prasībām pēc 2017. gada pilnībā atvērtu tirgu. Iepriekš gan likumdevēji, gan arī LG vadītājs Adrians Dāvis uzsvēra, ka par alternatīvām piegādēm būs pamats runāt tikai tad, kad tiks uzbūvēts dabasgāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu. Tomēr Juris Ozoliņš domā, ka par alternatīvām piegādēm varēs runāt jau no 2015. gada, kad varētu būt pabeigta sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība Klaipēdā. Jāpiebilst, ka Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība līdz šim notikusi atbilstoši plānam, tāpēc šobrīd ir pamats cerēt, ka tas tiks īstenots plānotajos termiņos, Dienai apgalvoja termināļa direktora vietnieks Tads Matuļonis.
Papildus tam, kā Dienai apstiprināja G. Ābele, arī NGTB jau sper pirmos soļus gāzes termināļa attīstīšanai Skultē. Biedrība jau tikusies ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, lai apspriestu šo projektu, par kuru interesi paudis starptautiskais sašķidrinātās gāzes uzņēmums BW. Juris Ozoliņš uzsver, ir svarīgi, lai no valsts institūcijas šādām uzņēmēju iniciatīvām neliktu šķēršļus, jo, ja projekts piesaista uzņēmēju interesi, tad valstij nebūtu pamata to apšaubīt. No neoficiāliem avotiem Diena uzzināja, ka iecerētā Skultes termināļa pamatā ir jau pirms vairākiem gadiem Latvenergo veiktā ekonomiskā un tehnoloģiskā izpēte par iespējamajiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības risinājumiem, tomēr NGTB projekts paredz izmantot lētākus tehniskos risinājumus un tā kopējā jauda varētu būt mazāka nekā Latvenergo aplēsēs.