Ansis J. Stabiņģis
Lai kā mēs to negribētu, tomēr valda mantu un naudas kults, cilvēkiem vajag aizvien jaunas un jaunas lietas. Mazi bērni tiek mācīti par tā saucamajiem statusa simboliem: «Redziet, mani vecāki to var atļauties.» Bērni lielās ar kaut ko, kas nav viņējais, un tas ilgtermiņā ir slikts princips, ko mācīt saviem bērniem. Svarīgāk būtu mācīt, kas ir vērtība un kas nav vērtība, kas ir svarīgi un kas nav. Lai to darītu, tas liek vecākiem pašiem būt ar vērtību izpratni, ko uzturēt ne vienmēr ir tik viegli. To ir iespējams salāgot tādā veidā, ka vecāki paši dzīvo ar tādu attieksmi, ka attiecības ir svarīgākas nekā mantas, dvēsele ir svarīgāka nekā lietas.
Linda Riekstiņa- Avotiņa
Geštaltterapeite
Bērnam jābūt pašpietiekamam, mīlētām, tad viņš arī attiecības ar citiem bērniem varēs veidot cilvēcīgā veidā, ne ar prestiža lietām. Es uzskatu, ka nav jāpakļaujas spiedienam un viss tik pēc kārtas jāpērk, lai gan viena daļa vecāku, kam nauda ir, pirks, labi saprotot, ka varbūt nevajadzētu. Bērns ir jāpieradina pie tā, ka vienam būs, otram nebūs. Attieksme bieži vien ir arī atkarīga no skolas, kuru bērns apmeklē. Ir liela atšķirība, vai bērns iet kādā Rīgas prestižākajā skolā vai vienkāršā Rīgas mikrorajona skolā, vai parastā lauku skolā. Es domāju, ka ir skolas, kur skatās tikai uz prestižām lietām. Vienkāršākās skolās materiālais aspekts nav tik izteikts. Tomēr, ja salīdzina, kā bija agrāk, pirms dažiem gadiem, tad tagad garīgais jau nedaudz vairāk sāk parādīties. Garīgās vērtības sāk vairāk novērtēt.