Lielo kavēšanos R. D. Montāgs-Girmess pamatoja ar tehniskas dabas jautājumiem, kā arī svētku brīvdienām. Jebkurā gadījumā līgums ietver visus tos nosacījumus, par kuriem tika runāts ar valdību. Tiesa gan, konfidencialitātes dēļ tā detaļas netiek atklātas.
Investors sola, ka investīcijas, kas ir viņa privātie līdzekļi, tiks pārskaitītas vēlākais marta beigās. «Tam, kāpēc šie līdzekļi netiek ieskaitīti tagad, ir vienīgi tehniskas dabas apsvērumi. Pēc līgumu parakstīšanas ir procedūras, kuras nepieciešams īstenot,» norāda investors, skaidrojot, ka tās ietver darbības, kas jāveic saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Piemēram, ir jāsasauc akcionāru sapulce, kurā tiek lemts par uzņēmuma kapitāla palielināšanu, ir jānosūta paziņojums Eiropas Komisijai.
Uz jautājumu, cik ilgi viņš būs Latvijas nacionālās aviokompānijas investors, R. D. Montāgs-Girmess nezināja atbildēt: «Nav noteikts kāds konkrēts beigu termiņš, cik ilgi drīkstu būt investors. Bet es ceru un ticu, ka šīs ir labas investīcijas.»
Preses konferencē airBaltic vadītājs Martins Gauss uzsvēra, ka Sukhoi Superjet lidmašīnas kompānijas floti noteikti nepapildinās. «Es pēdējā laikā to bieži esmu teicis un arī tagad apgalvoju - airBaltic nelidos ar Superjet lidmašīnām,» viņš sacīja.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kaspars Ozoliņš atzina, ka ir apmierināts gan ar aviokompānijas, gan tās vadītāja Martina Gausa darbu. Dienai gan viņš norāda, ka gandarījumu vēl nejūt: «Tas process ir bijis tik apjomīgs un sarežģīts, ka gandarījumu izjutīšu tikai tajā brīdī, kad tiks pārskaitīta nauda un veikta kapitalizācija. Tomēr šis bija ļoti būtisks starpposms - saistību uzņemšanās, apliecinājumu izteikšana, pienākumu uzņemšanās. Mēs no tādas teorētiskas runāšanas beidzot esam pārgājuši pie praktiskiem darbiem. Pusēm vienai pret otru ir konkrēti pienākumi un tiesības, tas ir liels solis.»
K. Ozoliņš norāda, ka līdz ar šo darījumu kompānijas tēls un vērtība starptautiskajā tirgū ir strauji augusi. Arī stratēģiskā partnera meklējumi, visticamāk, ieies citā gultnē. Konkrētās investīcijas tiks ieguldītas tieši flotes atjaunošanā, līdz ar ko pamatkapitāla starpība tiks izlīdzināta. Tāpat investīcijas palielinās airBaltic bankspēju, tas nozīmē, ka tai būs pieejami brīvā tirgus resursi, ļaujot kompānijai efektīvāk pildīt gan saistības, gan īstenot mērķus. Beidzot var arī cerēt, ka vajadzības gadījumā bankas kompānijai sāks izsniegt kredītus.
Savulaik valdības piesaistītajam konsultantam Prudentia par savu kompensāciju gan nāksies vēl pacīnīties. Rādās, ka ne tikai Satiksmes ministrija, bet arī airBaltic nesaredz Prudentia ieguldījumu investora piesaistē. Visticamāk, tas būs strīds, ko nāksies risināt caur tiesu instancēm, jo arī Prudentia tik viegli no vairāk nekā miljonu eiro lielās kompensācijas atteikties negrasās.
Kā Diena jau rakstījusi, saskaņā ar līgumu aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro. Ar šo naudu plānots ne tikai modernizēt floti, bet arī īstenot airBaltic biznesa plānu Horizon 2021.
Tiklīdz R. D. Montāgs-Girmess pārskaitīs līdzekļus, viņš automātiski kļūs par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku, pārējās akcijas paliks Latvijas valstij.