Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu apsolījis darīt visu iespējamo, lai samazinātu budžeta deficītu. Taču ar apņemšanos vien būs par maz. Tiek prognozēts, ka valdības parāds nākamā gada laikā pieaugs līdz 125% no iekšzemes kopprodukta (IK). Lai arī līdzīgs liktenis gaida visas ES dalībvalstis, Grieķijas gadījums šķiet ļoti smags, un ES amatpersonas ir norūpējušās par Atēnās notiekošo. «Viņiem nopietnāk jāpieiet fiskālajai situācijai. Nedrīkst samierināties ar 10 vai 12% deficītu,» prezidējošās valsts Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs mudināja Grieķiju samazināt aizvien augošo budžeta deficītu. Oktobrī varu pārņēmusī sociālistu valdība sola, ka gada laikā samazinās budžeta deficītu no pašreizējiem 12,7% uz 9,1% no IK. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs valsts pārvaldes izdevumu apcirpšana.
Taču šajā valstī nekad nav veicies ar taupības pasākumu ieviešanu, jo jebkurš ierosinājums, kas apdraud iedzīvotāju labklājību, izraisa arodbiedrību pretestību un noved pie protestētāju pūļiem ielās. «Ja valdība mēģinās samazināt izdevumus un pieprasīs samazināt algas vai likvidēt darbvietas valsts sektorā, tai būs jācīnās ar ļoti kaujiniecisku darbaspēku. Tādēļ gaidāmi jauni satraukumi un nemieri,» valdības izredzes vērtē valūtas tirgotāju firmas GFT analītiķis Deivids Morisons.
Par spīti protestiem, valdībai nebūs citas iespējas, kā vien ar agresīvu rīcību «ārstēt» ielaistās Grieķijas kaites. Rietumu analītiķi nereti norāda, ka grieķi ir pieraduši pie laiska dzīvesveida. Lai arī kopš pievienošanās eirozonai šajā valstī vidējais atalgojums ir krietni pieaudzis, darba efektivitāte klibo. Garie pusdienas pārtraukumi vasarā un dienvidnieku tradīcija nesteigties uz darbu, ja uz ielas satikts paziņa, ekonomikai par labu nenāk. Turklāt algu pieaugums valsts pārvaldē guļas uz nodokļu maksātāju pleciem. Arī sociālajā sistēmā briest pārmaiņas, citādi tuvākās desmitgades laikā budžetā vairs nepietiks naudas pensionāru uzturēšanai. Tā kā vidēji vienā grieķu ģimenē piedzimst 1,3 bērni, potenciālo nodokļu maksātāju kļūst mazāk, liecina Starptautiskā Valūtas fonda apkopotie dati. Kāda ES amatpersona izteica cerību, ka ap Grieķiju saceltā kņada palīdzēs valsts valdībai izskaidrot vēlētājiem taupības režīma ieviešanu.
Efektīvāko tēriņu samazināšanas ceļu grieķiem apņēmusies parādīt Īrija, kura tikko izsludinājusi plānu apcirpt izmaksas par 6%, jo arī zaļā zeme sastopas ar smagāko recesiju pēckara ērā.