Glābt Latgali

Latgali Latvijas runasvīri «glābj» jau divdesmit gadu. Gluži kā «mazā un vidējā biznesa attīstība» vai «līdzsvarota reģionu attīstība» skaitāmpantiņš par īpašajām rūpēm, ko vajag veltīt Latgales reģiona attīstībai, ceļo no vēlēšanām uz vēlēšanām un to atkārto visdažādākās partijas, kuras cer nomakšķerēt kaut viena latgalieša balsi. Paņemiet 1995. gada laikrakstu Diena, un noteikti arī tajā atradīsiet apņēmības pilnos stāstus par to, kā politiķi glābs un īpaši attīstīs Latgali. Patiesība ir tāda, ka no galvaspilsētas tālais Latvijas reģions ekonomiski un kulturāli kuļas, kā pats māk. Un pamatīgs grieziens Latgales miesā ir pa pusei populistiskā akcīzes preču vešanas ierobežošana pāri robežai ar pozitīvo mērķi it kā ierobežot kontrabandu un ēnu ekonomiku, bet tā arī nedodot skaidru atbildi, cik liela kontrabandas daļa Latvijā pašlaik ir lielā kontrabanda, kas organizēta pavisam citā mērogā, un cik liela ir tā bagāžniekā vedēju daļa šajā procesā. Vai nebūs tā, ka cilvēks, kuram vairs nebūs iespējas izdzīvot no sava, jā, protams, apšaubāmā, rūpala, nevis sāks pelnīt godīgā darbā, kura taču vienkārši tur nav, bet brauks prom no Latvijas, papildinot emigrācijā zudušo pilsoņu rindas. Politiķi pie prezidenta ir satikušies, izrunājušies - jo medijos saistībā ar protestiem Latgalē šī tēma aktuāla -, parunājuši arī par Latgali un šķīrušies. Bet glābt Latgali nāksies pašiem latgaliešiem.