Organizāciju psiholoģijas eksperti teic, ka līdzīga neformāla «čupošanās» ar darbabiedriem no citām valstīm kļūst izteiktāka arī citos starptautiskos uzņēmumos, turklāt gluži objektīvu iemeslu dēļ.
Sava Eirovīzija
Uzņēmuma mēroga Eirovīzija - tā var raksturot Tieto Talent, kas šogad notika jau otro gadu. Tā fināls norisinājās Rīgā, jo pērn, dziedot Tallinā, uzvarēja Jevgeņija Petrova no Latvijas. Pēc savā valstī izturēta interneta balsojuma uz konkursa noslēgumu klātienē ieradās gan desmit finālisti no Baltkrievijas, Ķīnas, Čehijas, Somijas, Vācijas, Indijas, Norvēģijas, Krievijas, Zviedrijas un Latvijas, kuri dziedāja, dejoja, spēlēja ģitāru un vijoli, gan viņu atbalstītāji. Tieto Talent tiešraidē un lokāla mēroga pasākumos skatījās arī uzņēmuma darbinieki 20 valstīs. Finālisti Rīgā gatavojās nedēļu, organizatori norises vietā Radisson Blu Hotel Latvija bija uzbūvējuši speciālu skatuvi. Visbeidzot lielais pasākums, valstu balsojums kā lielajā Eirovīzijā un uzvara -šoreiz zviedru puisim ar pašsacerētu dziesmu un ģitāru.
«Pelnīti,» saka Latvijas pārstāve Ksenija Saulīte, kas arī konkursā dziedāja. Viņa stāsta, ka daudzi finālisti savu talantu izkopuši teju profesionālā līmenī, bet pati saņēmusies piedalīties, jo bijusi sajūsmā par iepriekšējā gada Tieto Talent, kuru apmeklēja kā līdzjutēja. «Ar pārējiem finālistiem nebijām konkurenti, cits citu uzmundrinājām.» Ksenija stāsta, ka visi satuvinājušies tik ļoti, ka tagad regulāri sarakstās, gaida nākamo tikšanās reizi un pajautāt padomu darba lietās kļuvis daudz vieglāk. «Arī ar Latvijas kolēģiem esam sākuši brīvāk komunicēt, jo pēc šova visi nāca klāt un slavēja. Konkurss saliedēja.»
Draudzējas arī sportojot
Neformāla draudzēšanās uzņēmuma ietvaros ar kolēģiem citās valstīs nav sveša arī citām starptautiskām kompānijām. Nevarētu gan teikt, ka tā ir masveidīga - kaut vai tāpēc, ka organizēšanas ziņā prasa pieklājīgus līdzekļus.
Coca-Cola Hellenic Latvia Sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciāliste Ieva Keviešena gan teic, ka šādas investīcijas ilgtermiņā atmaksājas, jo motivē un saliedē kolektīvu, nojaucot starpvalstu robežas, un tas uzlabo arī sniegumu darbā. Coca-Cola Hellenic Latvia ik gadu organizē sporta spēles, kurā aicina piedalīties arī savus kolēģus no Igaunijas un Lietuvas, kopā ar igauņu darbabiedriem latvieši šoruden kopīgi piedalījušies arī SEB Tartu velomaratonā. Uzņēmums darbinieku sportiskās aktivitātes rosina un atbalsta gan morāli, gan materiāli, tiesa, lielākā daļa šādu pasākumu tomēr ir vietēja mēroga, atzīst I. Keviešena.
Tikpat sportiski ir arī GE Money darbinieki - viņiem ir sava futbola komanda. Pirms kāda laika tā ik gadu spēlēja kopīgā GE Money Ziemeļvalstu reģiona darbinieku futbola turnīrā, taču dalība šajā sacensībā apsīka līdz ar Latvijas struktūrvienības pieslēgšanu citam uzņēmuma reģionam - Rietumeiropas -, kur futbols nav tik iecienīts, stāsta kompānijas pārstāve Tija Ezeriņa.
Pragmatiski mērķi
Starpvalstu komandu saliedēšanas un iepazīšanās pasākumi, turklāt ne tikai tādi, kas saistīti ar darbu, pieredzes apmaiņu un mācībām, starptautiskajām kompānijām pamazām kļūst par objektīvu nepieciešamību, komentē organizāciju psiholoģe un konsultāciju uzņēmuma O.D.A. vadītāja Gitāna Dāvidsone. To lielā mērā diktē tas, ka daudzos starptautiskos uzņēmumos ir matrices struktūra, kurā ir vairāki vadības «režģi», piemēram, darbinieks ir pakļauts gan uzņēmuma vadītājam savā valstī, gan attiecīgās funkcijas vadītājam reģiona vai visas starptautiskās kompānijas mērogā, gan konkrēta projekta, kas arī var būt starpvalstu, vadītājam. Tas viss pieprasa vajadzību intensīvāk kontaktēties un sadarboties ar saviem pārrobežu kolēģiem, un tiek meklētas iespējas, kā saorganizēt darbiniekiem arī neformālus tusiņus, skaidro G. Dāvidsone. Tie tagad aktuāli ne vien vadītājiem, bet arī strādājošajiem visos līmeņos. Tie palīdz arī saprast un pārvarēt kultūru atšķirības, kas tieši ietekmē darba lietas, piemēram, lēmumu pieņemšanu.
Protams, šādi pasākumi ir dārgs un piņķerīgs prieks, taču tiek veidoti pavisam pragmatisku iemeslu dēļ. «Darba jautājumi risinās labāk, ja tev ar attiecīgo cilvēku ir labs neformālais kontakts. Par to biznesā runā arvien vairāk - jāmāk izmantot arī attiecības, kas veidojas hobiju sakarā,» saka G. Dāvidsone.
Viņa norāda, ka visā pasaulē mērķtiecīgi plaukst talantu vadības prakse, kas tiecas atklāt darbinieka personību un potenciālu plašākā nozīmē nekā tikai darba ietvaros. Hobiji kā kolektīvu vienojošs faktors uzņēmumos līdz šim zēluši atsevišķu līderu entuziasma un pašorganizēšanās līmenī, savukārt tagad kompānijas tos sāk kopt sistemātiski. «Darba devēji arī pievērš vairāk uzmanības tam, vai darba meklētāja CV vispār parādās kāds vaļasprieks. Un kolektīvos ar izteiktu hobiju kultūru pretendentus daļēji tā arī vērtē - esi vai neesi «mūsējais»,» saka G. Dāvidsone.