Esat ievērojuši, cik radikāli pēdējā laikā mainījusies politiskā retorika un kā tā atšķiras iepriekšējās un šīs valdību veidošanas laikā? Agrāk, ja nepatika partneru rīcība, koalīcijas partijas nelaida garām nevienu iespēju viena otrai iedzelt. Tagad iztiek bez apvainojumiem. Strīdas par pozīcijām, bet nelamājas.
Lai arī vēlētāju loks, par ko konkurē valdošās partijas, arī turpmāk lielā mērā pārklāsies, to līderi beidzot ir sapratuši, ka no valdības koalīcijas iekšējās plūkšanās gaidāmajās Saeimas vēlēšanās paši var tikai zaudēt. Vietu uz politiskās skatuves iecerējusi iegūt vesela virkne jaunu partiju. Tātad atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoruden vēlētājiem atkal būs visai plašas izvēles alternatīvas. Tādā brīdī pie varas esošajiem gluži kā bēdīgi slavenajiem Godmaņa pingvīniem jāsaspiežas kopā ar mugurām, no visām pusēm atvairot jaunpienācēju uzbrukumus un atstājot vienota un saliedēta spēka iespaidu vēlētājos.
Līdz ar to, ja iepriekš bija tiesiskuma, tad turpmāk mums būs saticības koalīcija. Tā karos vienīgi pret ārējiem spēkiem. Iekšēji konkurēs, maksimāli izmantojot tos administratīvos resursus, ko sniedz ministru un parlamentāro sekretāru amati. Ne velti krēslu un uz tiem sēdētāju saskaņošanai tika veltīta tik liela uzmanība, tā ieliekot pamatu sadarbībai arī turpmāk. Par ministriem atlasīti tikai tādi, kas Saeimas vēlēšanās koalīcijas partijām var nest vienīgi pozitīvus punktus.
Redzot iepriekšējo ministru neveiksmes, ZZS nebija gatava uzņemties izglītības un zinātnes jomas vadību. Mīļā miera labad Vienotība bija gatava upurēt reprezentatīvo aizsardzības ministra vietu. Šefību par izglītību un zinātni uzņēmusies premjera un finanšu ministra pārstāvētā partija, kas nozīmē, ka publiski vairs netiks uzturēts līdzšinējais konflikts par finansējuma nepietiekamību; gan jau to nogludinās ar saskaņotiem solījumiem nākamā gada budžetā ņemt vērā visas skolotāju vajadzības (pedagogi, steidziet izmantot situāciju!).
Cīkstēšanās par to, kurš būs ekonomikas ministra amatā, arī faktiski saistāms ar vēlēšanām. Vienotība šobrīd nodarbojas ar personālatlasi Reformu partijā. Ja topošajai premjerei un tās partijai ir nepatika pret Pavļutu (iespējams, viņš kādu iemeslu dēļ nav starp tiem, ko Vienotība gribētu iekļaut savā sarakstā), viņa apstiprināšana amatā faktiski nozīmētu zaudētu administratīvo resursu. Vjačeslavs Dombrovskis, kas nu izkonkurējis priekšgējēju ekonomikas ministra amatā, bezkonfliktu apstākļos ātri vien atgūs agrāko tautsaimniecības eksperta reputāciju un, lielā mērā pateicoties savam uzvārdam, Vienotības sarakstā būs ļoti noderīgs.
Labklājības ministra amatā savā tiešumā brīžiem skarbās Ilzes Viņķeles vietā nu būs zaļzemnieks Uldis Augulis, uz kuru diez vai kāds jelkad viņa mūžā ir spējis tā pa īstam dusmoties vai apvainoties.
Skaidrs, ka priekšvēlēšanu laikā neviena no partijām pat neplāno nākt klajā ar kādu nepopulāru lēmumu, arī laiks līdz vēlēšanām ir pārāk īss, lai paveiktu ko būtiski jaunu. Šīs valdības loma ir būt par tādu kā drošu tramplīnu uz valdošo koalīciju nākamajā Saeimā.