Divdesmit gadu laikā tikai pāris reižu 4. maijs nebija tādas saules pieliets kā tajā vēsturiskajā dienā. Taču pirmo reizi šī diena bija tik drēgna un lietaina kā šogad. Tomēr laika apstākļus var iztulkot kā zīmi politiskajai situācijai, bet tie nekad nav kavējuši cilvēkus priecāties. Pat ja ļaudis ir nikni uz politiķiem, viņi joprojām priecājas par brīvību un spēj novērtēt to, ko paveica Latvijas Tautas fronte (LTF), uzvarot Augstākās padomes vēlēšanās, liecināja ielās sastapto cilvēku teiktais. Tautas frontē no Latvijas ievēlētajiem PSRS tautas deputātiem, tā laika medijiem un tautai savās runās pateicās visi runātāji gan Saeimas sēdē, gan pie Brīvības pieminekļa, kur uzstājās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. A. Gorbunovs sēdē atgādināja tā laika vēsturiskos faktus, kurus daudzi jau aizmirsuši, vai pat nav zinājuši. Pēc viņa uzstāšanās ilgi skanēja aplausi, tāpat kā pēc Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites runas, kura bija latviešu valodā.
Tradicionāli 4. maijā Saeimas sēdē runā tikai Saeimas priekšsēdētājs, bet šogad Latviju svētkos sveica arī Igaunijas parlamenta spīkere Ene Ergma, bet videouzrunā - ES prezidents Hermans van Rompujs un ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura uzsvēra, ka ASV ar lepnumu Latviju sauc par savu sabiedroto un draugu.
Taču Saeimas svinīgajā sēdē neuzstājās bijušais LTF līderis Dainis Īvāns, kurš nepiedalījās sēdē tāpat kā viņa kolēģi Jānis Dinevičs, Jānis Kinna, Jānis Škapars un Stefans Rāzna. Tie, kas nezināja par bijušās LTF vadības konfliktu ar Saeimas vadību, kura liedza D. Īvānam tribīni Operas namā, varēja arī nepamanīt, ka dažas vietas zālē palika tukšas, protestējot pret tagadējās varas rīcību. Saeimas priekšsēdis Gundars Daudze (ZZS) savā runā gan pateicās Tautas frontei un no tās ievēlētajiem deputātiem, kuru lielākā daļa ielūgumu uz sēdi bija pieņēmuši. Druvis Skulte Dienai atzina, ka viņš respektē kolēģu viedokli, bet 4. maijs nav diena, kad vajag taisīt politiku. «Cepuri nost Daiņa priekšā par to, ko viņš ir darījis, un es respektēju viņa viedokli, bet šī nav diena, kad demonstrēt savu spītību. Man ir prieks par Gorbunova runu, kuru vajadzētu izlasīt skolās. Tā ir māksla uzstāties, nevienu neapvainojot un sevi neizceļot,» teica D. Skulte.
Vairāki cilvēki pie Brīvības pieminekļa, kurš ieslīga ziedos un pulcēja ļaudis uz sadziedāšanos, Dienai atzina, ka pēc minētā strīda radusies pastiprināta interese par D.Īvāna uzstāšanos. Viņš runāja atmodas laika stilā, izmantojot mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, salīdzināja brīvo valsti ar rūpīgi kopjamu koku, «kas ir jāsargā no salnām, zagļiem, sausuma, kaitēkļiem un grauzēju bariem». Arī viņa runā skanēja daudz pateicības tiem, kas palīdzēja atgūt savu valsti. D. Īvāns atgādināja arī vārdus, kurus bieži sacījis jau mūžībā aizgājušais Mavriks Vulfsons: «Mīlīši! Ne soli atpakaļ.»
Bijušie LTF līderi arī atzina, ka Neatkarības atjaunošanas 20. gadadiena kļuva par īstiem svētkiem, pateicoties Valsts prezidentam V. Zatleram, kurš novērtēja svētku nozīmi. V. Zatlers pie Brīvības pieminekļa atgādināja, ka katram bija savs un citāds sapnis par dzīvi neatkarīgā Latvijā. «Ja man pirms 20 gadiem kāds būtu sacījis, ka mēs dzīvosim tik slikti, es nekad neticētu,» Dienai sacīja pie pieminekļa sastaptā Īra Rudzīte, kura tomēr spēj novērtēt iegūto brīvību un atceras stundu pa stundai pie parlamenta 4. maijā. To skaidri atminas arī Dacīte Amanda Lejiņa, kura katru gadu svin šo dienu, «jo toreiz mēs kopā skaitījām balsis un kopā raudājām». Viņu Diena sastapa Daugavmalā ar ziediem, kas drīz atrada savu vietu ziedu paklājā, kāds bija katram novadam. Cilvēki varēja ielikt ziedus tieši savā pagastā vai pilsētā. Drēgnā un vēsā diena ir labākais, kas var būt, lai ziedi ilgi saglabātos svaigi, atzina Lolita, kas aprūpēja Kurzemes ziedu karti.