Mājsaimniecībām būtiski arī tas, cik daudz atkritumu rodas no kurināmā. Lai komforta līmenis būtu augstāks, pelnu saturam jābūt iespējami mazākam. Granulas ražo no tīras koksnes, kas iegūtas zāģētavās vai galdniecībās, un tajās ir ļoti maz mizas piejaukumu. Premium klases granulas ražotas no tīrām skaidām, un tajās pelnu saturs ir ne vairāk par 0,7%. Industriālajam patēriņam paredzētajās zemākas kvalitātes granulās pelnu saturs ir no 1% līdz 3%, šķeldai - no 3% līdz 5%, bet, piemēram, oglēm - no 20% līdz 30%.
«Šķeldas apkure nav konkurents gāzes apkurei mājsaimniecībās, jo, lai ierīkotu nepieciešamo apkures sistēmu, investīcijas ir lielākas un arī šī kurināmā uzglabāšanai nepieciešams daudz vietas. Taču dabasgāzes apkuri var izkonkurēt koksnes granulas,» uzskata D. Palejs. Granulu apkures sistēmas ierīkošanai nepieciešams speciāls katls un zem zemes iebūvējams bunkurs kurināmā uzglabāšanai ar ietilpību trīs četras tonnas. Privātmājā šāda izbūve gan var radīt sarežģījumus.
Kā norāda LATBIO vadītājs, investīcijas gāzes un granulu apkures sistēmas izveidei varētu būt līdzīgas, bet tās atkarīgas arī no pieejamās infrastruktūras ap māju. «Pieļaujams, ka dabasgāzes apkure ar laiku kļūs dārgāka, tāpēc jau tuvākajā nākotnē kurināmā izvēli ietekmēs izmaksas. Pašlaik pat bez jebkādām subsīdijām un atbalsta šai ražošanas nozarei granulu apkure ir lētāka nekā gāzes apkure,» piebilst D. Palejs.
Jāpiebilst, ka Latvijas Biomasas asociācija dibināta 2008. gadā un tās mērķis ir popularizēt bioenerģijas aktivizēšanas ideju vietējiem ražotājiem, lai veicinātu biokurināmā, tostarp koksnes, izmantošanu enerģētikas nozarē. «Strādājot Eiropas un Latvijas organizācijās, arī pašam esot enerģētiskās koksnes biznesā jau 18 gadu, granulu un šķeldas ražošanā saskatu perspektīvas. To apliecina tirgus tendences un jau pieminētais izmaksu aspekts. Ja salīdzinām no dažādiem izejmateriāliem saražotā siltuma izmaksas automatizētajām apkures sistēmām, šķelda ir viskonkurētspējīgākā, jo no tās iegūst vislētāko siltummateriālu un kā blakusproduktu - arī elektroenerģiju. Nākamais lētākais izejmateriāls ir granulas. Tie abi ir videi draudzīgi kurināmie,» norāda D. Palejs.
Speciālists arī uzsver jaunākās tirgus tendences granulu ražošanā: «Baltijas valstīs saražotā celulozes koksne tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm - ekonomiski izdevīgi tas ir jūras piekrastes ražotājiem, kuri atrodas 100 kilometru rādiusā no ostas. Dziļāk iekšzemē ražotājiem izmaksas radikāli sadārdzina transporta pārvadājumi, līdz ar to celulozes industrija vairs nav konkurētspējīga. Tāpēc iekšzemē daudz izdevīgāk ir koksni izmantot granulu ražošanai - ieguvumi ir gan meža īpašniekam, gan sabiedrībai, jo attīstās vietējā rūpniecība, palielinās darbvietu skaits, tiek maksāti nodokļi.»