«Es ar lielāko prieku dotu darba pasūtījumu tikt galā ar viņiem visiem. Ne jau tā ir apzināta gumijas stiepšana,» taisnojas Andris Ameriks (LPP/LC), par pašvaldības īpašumiem atbildīgās komitejas vadītājs. Viņš ceturtdien saņēma īpašnieka solījumu, ka beidzot tiks nojaukts pirmais grausts pilsētā - Valdemāra ielā.
Tīklus rauj nost
Māja Valdemāra ielā 49, kas atrodas pie sabiedriskā transporta pieturvietas Emīla Melngaiļa ielas krustojumā, jau ilgstoši ir daļēji izdegusi, bez jumta un kuru katru brīdi var sagāzties. Tāpēc dome oktobra beigās uzdeva ēkas īpašniekam Strukturālās investīcijas graustu demontēt. Ēka ir UNESCO mantojuma Rīgas vēsturiskais centrs sastāvdaļa, tādēļ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasa, lai īpašnieks izstrādā ēkas demontāžas projektu, kurā jānorāda ēkas elementu marķējums un jāfiksē ēkas vērtīgās un saglabājamās detaļas. Projekts vēl tiek saskaņots atbildīgajās institūcijās.
Aplūkojot graustu klātienē, pašvaldības darbinieki pārliecinājās, ka palicis neizpildīts domes uzstādījums par logu un durvju aizklāšanu, kā arī nama apvilkšanu ar aizsargtīklu. Īpašnieka pārstāve paskaidroja, ka šie darbi tiek veikti vai katru nedēļu, bet kāds tīklus visu laiku rauj nost. Tomēr uzņēmums sola jau tuvākajā laikā sākt uzdoto grausta nojaukšanu.
Saskaņā ar plānu nākamā ēka, kas pazudīs no zemes virsas, būs vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Zaļā skola Vecmīlgrāvī. Nams celts 1900.gadā un ir unikāls ar to, ka ir pirmais Eiropā pilnīgi no jauna uzbūvētais bērnudārzs. Pirms dažiem gadiem ugunsgrēkā cietušo pilsētas īpašumu dome sākotnēji grasījās pārdot ar noteikumu, ka ēka jārestaurē, taču pēc ilgām diskusijām nolēma to atstāt rīdzinieku īpašumā. Tagad to janvārī plānots demontēt.
«Pliks laukums,» pēc A.Amerika teiktā, tas ir viss, kas Zaļās skolas vietā kādu laiku atradīsies. Tomēr viņš uzsver, ka nojaucot nama elementi būs jāsaglabā un nākotnē tur būs jāatjauno Zaļā skola tās sākotnējā izskatā.
Pagaidām daudz neskaidrāks ir XIX gadsimtā celtās un pirms pāris gadiem arī degušās Hamaņu muižas liktenis. Vēl notiek tiesvedība ar uzņēmumu Mono par nomas līguma laušanu.
Juridiskā bezspēcība
No aptuveni 190 pilsētas graustiem 40 pieder pašvaldībai, taču to nojaukšana ir neiespējama dzīvokļu dēļ. «Ja kaut viens dzīvoklis šādā ēkā ir privatizēts paātrinātā veidā, līdz privatizācijas procesa beigām mums nav tiesiska instrumenta tam pieķerties,» skaidro A.Ameriks.
Bezspēcīga dome ir arī cīņā ar privāto graustu īpašniekiem: «Privātīpašums ir svēts. Kamēr nav brīdināti īpašnieki - un īpašnieki dzīvo pat Jaunzēlandē -, mēs nevaram neko nojaukt.» Īpašniekiem vispirms jāļauj pašiem graustus sakārtot. Ja viņi to nedara, vairākas reizes jāsoda. Tikai tad pašvaldība var lemt par ēkas piespiedu sakārtošanu. Lēmuma nepildīšanas gadījumā domei pašai jāveic visi darbi un tad nauda jāpiedzen no īpašnieka.
«Atklāti sakot, es gribētu, lai pašvaldības darbība būtu aktīvāka. Īpaši tāpēc, ka virkne no visiem zināmajiem objektiem ir pašvaldības īpašums,» uzskata VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas galvenais inspektors Jānis Asaris. Viņš min, ka svarīgi ierobežot piekļūšanu kultūrvēsturiskajām ēkām, kas atrodas uz sabrukšanas robežas, pretējā gadījumā pastāv to aizdegšanās risks.
J.Asaris gan piebilst, ka pašvaldība daudz ir darījusi, lai vismaz iekonservētu Rīgas slavenāko graustu Marijas un Elizabetes ielas stūrī. Tagad tas nenoteiktu laiku tā arī stāvēs apvilkts ar dekoratīvo pārklāju. «Vismaz tas šodien izskatās sabiedrību neapdraudošs. Neviens ķieģelis virsū neuzkritīs,» - tā A.Ameriks.