Kā uzskata L.Salcēvičs, lielus mīnusus Jēkabpilij nesusi administratīvi teritoriālā reforma. Kopš 1.jūlija Jēkabpils ir pieskaitīta lielajām pilsētām, kurām pēc jaunā likuma par finanšu izlīdzināšanu tiek piešķirts mazāk līdzekļu nekā novadiem, savukārt pēc rajona likvidācijas pilsētai nācās pārņemt gan vairākas bijušā rajona funkcijas - pasažieru pārvadājumus, sportu, interešu izglītību, gan arī Jēkabpils slimnīcas kredītsaistības vairāku simtu tūkstošu latu apjomā. Vairākus kredītus ES projektu līdzfinansējumam un infrastruktūras attīstībai ņēmusi arī pati pilsēta, taču šobrīd budžeta samazināšanās dēļ pašvaldības kredītportfelis jau sasniedzis 18,7%, kas ir tuvu maksimālajam. Lai uzlabotu situāciju, Jēkabpils domei nācies lūgt kredīta brīvdienas, vismaz daļai no kredītiem maksājot tikai procentus, nevis pamatsummu, taču, kā atzīst domes priekšsēdētājs, tas aizlāpīs caurumu tikai uz gadu, ietaupot papildu 300 000 latu, taču sadārdzinot kredītus nākotnē. Pašvaldības algu fonds jau samazināts par 56%, taču nepildās iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes, šobrīd, lai veiktu visas pašvaldības funkcijas, trūkst vairāk nekā miljons latu.
RAPLM mēģinot atrast dažādus konkrētus risinājumus, taču, ņemot vērā šābrīža ekonomisko situāciju valstī un pašvaldībās, ministrija aicina pašvaldības atkārtoti pārskatīt savus izdevumus, ieviešot maksimālus taupības pasākumus un izdevumus plānot atbilstoši faktiskajam budžeta ieņēmumu un resursu ietvaram.