E. Krūmiņa uzsvēra, ka ir acīmredzama nevēlēšanās kaut ko mainīt un tam iemesls ir kādas intereses, kas liek atbildīgajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministrijai, ieņemt konkrētu pozīciju. «Rodas jautājums, vai šāds vadītājs, kurš nevēlas sakārtot iestādi, ir uzskatāms par profesionāli un atstājams vadītāja amatā,» norādīja E. Krūmiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, šādu vadītāju paturēt amatā nebūtu pareizi.
VK sola sekot līdzi ieteikumu ieviešanai un apsvērs arī domu par jaunas revīzijas veikšanu. «Ja mēs redzam, ka iestāde nespēj vai negrib saprast, ka ir jāsakārto mūsu norādītās neprecizitātes, tad tiks veikta atkārtota pārbaude,» norādīja valsts kontroliere. Viņasprāt, sabiedrība ir jāinformē par šādas institūcijas darbību, lai iedzīvotāji vēlēšanās var izdarīt izvēli, redzot, kuru partiju paspārnē ir konkrētās amatpersonas. Iespējams, atkārtotā revīzija varētu notikt jau šogad.
Valsts kontroliere arī ir pārliecināta, ka nepieciešams mainīt brīvostas pārvaldes darbības modeli. Tam par pamatu varētu ņemt Pasaules Bankas izteiktos ieteikumus gan saistībā ar valdes locekļu atlases procedūru, ietverot viņu profesionalitātes un kvalifikācijas izvērtēšanu, gan arī konkrēti sasniedzamo rādītāju noteikšanu valdes locekļiem un pārvaldniekam par darba regulāru izvērtējumu.
Jau vēstīts, ka VK revīzijā Rīgas brīvostas pārvaldē konstatēja gan normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nepamatotu līdzekļu tērēšanu, gan nolaidīgu rīcību, kuras dēļ radušies zaudējumi un negūtie ieņēmumi. Laika periodā no 2009. līdz 2011. gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 58,33 miljonu eiro apmērā.