Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Piektdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Grib glābt partijas no naudas

Teju pusmiljons latu. Tādu summu pēdējā Saeimā iekļuvušās partijas kopīgi iztērējušas par priekšvēlēšanu reklāmām radio un televīzijā, liecina Dienas aplēses no partiju deklarāciju informācijas. Šie ir ziediņi, salīdzinot ar to, cik daudz partijas spējušas iztērēt citās kārtējo vēlēšanu kampaņās, kad tēriņu griesti bija pielaidīgāki un to makos nesvilpoja vējš. Reālas aprises ieguvusi iespēja, ka šim mērķim partijas vairs nedrīkstēs tērēt ne santīma.

Politisks atbalsts

Politiskās reklāmas aizliegšana iepriekš nav guvusi politisku atbalstu, taču viss liecina, ka šoreiz var būt citādi. Politiskie spēki Vienotība un Visu Latvijai!-TB/LNNK iesnieguši priekšlikumu jaunajā priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā, kas paredz pilnībā liegt maksas priekšvēlēšanu aģitāciju radio un televīzijā. Priekšlikums pamatots ar nepieciešamību samazināt partiju ietekmi no sponsoriem. Proti, partijas tērē miljonus priekšvēlēšanu reklāmām, taču pirms tam ir spiestas šo naudu vākt un «atstrādāt», skaidro Lolita Čigāne, Vienotības pārstāve atbildīgajā Saeimas komisijā. Arī Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers sliecas atbalstīt politisko reklāmu liegumu. Laikā, kad viņš bija Valsts prezidents, Rīgas pilī notikušās diskusijas par priekšvēlēšanu aģitāciju beigušās ar to, ka dalībnieki palikuši divās frontēs: «Vieni, ka vispār neko nevajag atļaut, mediji - ka vajag atļaut visu.» Pēc V. Zatlera domām: «Jo ātrāk tas beigsies, jo partijas būs mazāk atkarīgas no lielas naudas.» Turklāt tad galvenais mediju produkts būšot analītiskas debates.

Savulaik Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nāca klajā ar ieceri ieviest politiskās reklāmas moratoriju mēnesi pirms vēlēšanām. «Atceros milzīgo sašutuma vētru, kas pār mums gāzās,» teic ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Viņš, tāpat kā atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdis Sergejs Dolgopolovs (SC), neatbalsta ieceri pilnībā liegt politiskās reklāmas raidorganizācijās, paužot uzskatu, ka partiju vajadzību pēc naudas var ierobežot ar tēriņu griestu palīdzību.

Dominē emocijas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atbalsta iecerēto liegumu, jo reklāmas raidorganizācijās aizņem lielu partiju izdevumu daļu, skaidro KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Taču Latvijas situācijā esot jautājums: «Kā tas izskatīsies praksē?» Piemēram, partijas var meklēt ceļu pie mediju īpašniekiem, lai parādītos labvēlīgā gaismā, arī slēptās reklāmas formā. Jau tagad netrūkst politiķu, kuri neoficiāli «draudzējas» ar medijiem, akcentē politologs Ivars Ījabs. Politisko reklāmu lieguma gadījumā lielākas iespējas parādīties medijos var būt varas partijām, taču Providus pētniece Iveta Kažoka pieļauj, ka varētu ņemt vērā ārzemju praksi - tur papildus politisko reklāmu ierobežojumiem raidorganizācijām priekšvēlēšanu laikā ir pienākums atspoguļot plašu viedokļu spektru. Piemēram, Francijā noteikta proporcija, cik daudz drīkst parādīties pozīcijas, opozīcijas un ārpusparlamenta partijas.

Pēc I. Ījaba domām, priekšlikums ir «plika atriebība» sen pie varas neesošai Tautas partijai, kura izcēlās ar dārgu «pozitīvisma kampaņu». Taču politiķi nedomā soli uz priekšu, jo Latvijā vienīgā alternatīva naudai ir etniskais dalījums un politiskās reklāmas ierobežojums nāks par labu radikālajiem politiskajiem spēkiem, uzskata I. Ījabs. Vidzemes Augstskolas lektore Ieva Dmitričenko gan paredz, ka liegums var uzlabot politikas kvalitāti. Reklāmas ir īsas, bet politisko piedāvājumu nevar izskaidrot tik ierobežotā laikā, tāpēc tajās dominē nevis racionāli argumenti, bet emocijas, skaidro I. Dmitričenko. Turklāt reklāmas televīzijā esot viens no efektīvākajiem manipulācijas instrumentiem. Ja radio un televīzijā nebūs politisko reklāmu, var samazināties līdzdalība vēlēšanās, taču tad to iznākumu noteiktu tā sabiedrības daļa, kurai ir lielāka interese un izpratne par politiku, pieļauj I. Dmitričenko.

Politisko reklāmu liegumu negatīvi vērtē mediji, kuru kasēm aizietu garām nauda, taču konceptuāli atbalstījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka paredz, ka notiks reklāmas tirgus pārdale, jo drukātajos medijos, internetā un vidē partijas reklamēties joprojām drīkstētu. Atsevišķas problēmas esot sabiedriskajiem medijiem, jo iecerēts četrkāršot bezmaksas aģitācijas raidlaiku Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR). Ja politiķi lems, ka 40 minūšu bezmaksas aģitācijas raidlaikam sabiedriskajos medijos (pienākas visiem kandidējošajiem sarakstiem) jābūt labākajā laikā jeb praimtaimā, samazināsies arī LTV un LR ieņēmumi no komercreklāmām, atzīst to vadītāji Edgars Kots un Jānis Siksnis. Turklāt arī «saturs tiks sabojāts, jo viss mūsu praimtaims būs ar aģitāciju», atzīst J. Siksnis. LTV vēl rēķinot, kāda būtu finansiālā ietekme šādām pārmaiņām. «Neesam pret», bet jautājums, kā tas tiks kompensēts, teic E. Kots.

G. Līdaka pieļauj, ka risinājums būtu piešķirt valsts finansējumu bezmaksas aģitācijai, ko pārdalīt starp sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem. To pozitīvi vērtē vairāki eksperti, norādot, ka īpaši noderīgi tas būtu pašvaldību vēlēšanās, jo tā bezmaksas aģitāciju varētu nodrošināt reģionālajos medijos un sasniegt vietējo auditoriju. L. Čigāne uzsver, ka var runāt arī par papildu finansējumu politisko debašu rīkošanai, uz ko varētu pretendēt arī komercmediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?