Būtisks grozījumu mērķis, uz ko norāda gan pašvaldību, gan pasažieru pārvadātāju pārstāvji, ir vēlme ietaupīt naudu, tomēr par to, kā šo mērķi sasniegt, vienprātības valsts amatpersonu, pasažieru pārvadātāju un autoostu pārstāvju vidū nav. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž bažas, ka iecerētie grozījumi radīs papildizdevumus tieši pašvaldībām, kuras pēc valsts gribas, bet bez papildu finansējuma saņemšanas būs spiestas būtiski iesaistīties autoostu pakalpojumu apmaksā. Turklāt strīdos par to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par pasažieru komfortu palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita saglabāšana un pat palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un autoostām, gan netieši arī valstij un pašvaldībām. Jāpiebilst, ka reģionālajos vietējās nozīmes un starppilsētu nozīmes maršrutos ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, samazinājās, norāda Centrālā statistikas pārvalde.
Situācija paradoksāla
«Valsts sekretāru sanāksmē augustā izsludinātie Grozījumi Autopārvadājumu likumā paredz papildināt Autotransporta direkcijas kompetenci ar funkciju, kas saistīta ar autoostu reģistrāciju, pārreģistrāciju, uzraudzību un kontroli,» izklāsta Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds un skaidro, «ņemot vērā samazināto valsts budžeta finansējumu, nepieciešams noteikt autoostās sniedzamo pakalpojumu minimālo apjomu, kas finansējams no valsts budžeta.» «Izveidojusies paradoksāla situācija - pārvadātājs un autoosta vienojas par pakalpojumu apjomu, izpildes nosacījumiem un cenām, bet šos pakalpojumus apmaksā valsts,» grozījumu nepieciešamību skaidro SM. Arī Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvis Egons Ālers piekrīt, ka «situācija ir paradoksāla».
Prognozētie izdevumi par autoostu pakalpojumiem 2014. gadā ir ap 4,51 miljonu eiro, rāda SM dati, bet «nepieciešamais valsts budžeta finansējums autoostu pakalpojumu nodrošināšanai 2015. gadā prognozēts 2,3 miljonu eiro apmērā,» sacīts Grozījumu Autopārvadājumu likumā anotācijā.
Pārvadātāji uztraucas
«Ja patlaban autoostām ir kādi izdevumi, tad tie nepazudīs tad, kad tiks grozīts Autopārvadājumu likums. Redzot, ka SM paredz ietaupījumu līdz diviem miljoniem eiro, sāk mākt bažas, ka iztrūkstošā nauda tiks prasīta no pārvadātāja,» uzsver Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks.
Viņaprāt, «risinājums varētu būt tāds, ka naudu maksā pa tiešo vai caur pašvaldībām autoostām un pārvadātāji vienkārši slēdz trīspusējo līgumu par to, ka iebraukšana autoostā ir bez maksas. Līdz ar to nebūtu aktuāla diskusija, braukt iekšā autoostā vai nebraukt, jo līgums uzliktu par pienākumu braukt autoostā, bet maksa nāktu no citurienes, nevis no pārvadātāja budžeta.»
Pašvaldības ir pret
SM atzīst, kā viens no iespējamajiem risinājumiem apsvērts variants daļēji novirzīt finansējumu autoostām caur pašvaldībām, bet pret pašvaldību iesaistīšanu iebilst LPS, norādot, ka netiešā veidā uz pašvaldību pleciem tiks uzlikts jauns finansiālais slogs.
«Ja Grozījumus Autopārvadājumu likumā lasa pareizi, sanāk, ka skaidri pateikts: «Ja jūs, pašvaldības, gribat autoostas, tad maksājat vairāk nekā divus miljonus eiro.» Saucot lietas īstajos vārdos, notiek naudas izspiešana no pašvaldībām, un, lai to īstenotu, valsts amatpersonas izdomājušas jaunu terminu - «iesaistīt pašvaldības»,» sašutumu neslēpj LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš un uzsver, ka LPS savus iebildumus SM izteikusi jau augusta beigās.
Arī E. Ālers piekrīt, ka ideālais modelis būtu tāds, ja valsts maksātu autoostām, neiesaistot ne pasažieru pārvadātājus, ne pašvaldības, jo, pēc ATD domām, nepieciešams pēc iespējas samazināt starpposmus starp finansētāju - valsti - un naudas saņēmēju - autoostu.
SIA Bauskas AO valdes priekšsēdētājs un Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs arī visai kategoriski apgalvo: «Pašvaldībai nebūtu jāiesaistās autoostu maksas veikšanā.» Autoostu lielākā daļa «savulaik veidotas kā rajonu transporta mezgli un arī lai savienotu rajonu ar lielajiem Latvijas centriem, piemēram, Rīgu. Tā kā senākie 26 rajoni sadalījušies vairāk nekā 100 pašvaldībās, iznāk, ka slogs tiek uzkrauts tai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas autoosta, bet tas nav taisnīgi, jo šo autoostu izmanto arī citu pašvaldību iedzīvotāji. Pagaidām nav mehānisma, ar kura palīdzību parējām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji arī šo autoostu izmanto, iesaistīties autoostu funkciju nodrošināšanā,» skaidro U. Kolužs.
Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes loceklis un a/s Rēzeknes autobusu parks valdes loceklis Vasilijs Smuļs pašvaldību iesaistīšanu autoostu darba apmaksā kategoriski nenoraida un apgalvo: «Mūsu mērķis ir, lai valsts dod naudu pašvaldībām un pašvaldība tālāk dod naudu autoostām. Savukārt pašvaldībai maksātu valsts par to, lai pašvaldība uzturētu autoostu un pārvadātāji netiktu iesaistīti.»
Pašvaldību iesaistīšanu atzinīgi vērtē arī Ivo Ošenieks: «Domāju, ka modelis būtu labs un varētu darboties.» Viņš gan atzīst, ka «te ir problēma no pašvaldību skatupunkta, jo pastāv bažas par valsts atbalstu.»
Birokrātijas riski
U. Kolužs ir pārliecināts, ka «pareizākais variants būtu, ja ATD valsts vārdā ar katru autoostu slēgtu līgumu, kurā būtu atrunāts gan finansējums, gan saskaņošanas procedūras. Latvijā ir vairāk nekā 30 autoostu, un tas nemaz nav tik daudz, turklāt tagad visas atskaites ir elektroniskā veidā. Apkopot un pārbaudīt vairāk nekā 30 atskaites - tas ir viena cilvēka darbs, kas ir raiti izdarāms.»
Atšķirīgs viedoklis gan ir LPS pārstāvim. «Shēma, kurā ATD iesaistās autoostām paredzētā finansējuma apsaimniekošanā, ir apšaubāma no administrēšanas viedokļa. Jautājums, kāds vispār būtu ieguvums no Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, jo ietaupījums reāli nav redzams, birokrātiskie šķēršļi ir ārkārtīgi lieli, iedomāsimies situāciju, ka deleģēšanas līgumi jāslēdz, piemēram, ar katru pašvaldību, bet pašvaldībām jāorganizē iepirkums. Tāpēc rodas jautājums, vai visi izdevumi, kas izriet no šīs shēmas, attaisno ieceres,» uzskata A. Salmiņš.