VID iesaka - informācija jāsniedz par iemaksām, kas pārsniedz 10 000 latu trīs mēnešu laikā vai arī vienreizēju iemaksu, kas lielāka par tūkstoti latu. «Summas, protams, šķiet lielas, bet nevēlamies informāciju par katru pieclatnieku, ko kāds iemaksā kontā. Nebūtu nekādas jēgas, ja VID, veicot kontroles pasākumus, iztērētu vairāk naudas, nekā izdodas piedzīt no nodokļu nemaksātāja,» teica VID pārstāve Agnese Grīnberga.
VID iecere gan var izgāzties, jo vidējā iemaksātā naudas summa pat nesasniedz 200 latu, vēsta db.lv. Vismaz tā liecina SEB bankas sniegtā informācija. Bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda uzskata, ka šādi neizdosies novērst cēloni - ēnu ekonomiku: «Tā ir neparedzamā cīņa ar sekām, jo ne visi ienākumi, kas gūti ar izmaksu skaidrā naudā, būtu klasificējami par tādiem, par kuriem netiek samaksāts nodoklis. Šāda kontrole vēl vairāk radīs sabiedrības vēlēšanos turēt naudu tikai pie sevis un to «nekur nerādīt»,» norādījusi A.Strazda. Latvijas Komercbanku asociācija ziņošanu par skaidras naudas iemaksām vēl neesot apspriedusi.