No Holandes uz Briseli un no Briseles uz Lietuvu ar ātrvilcieniem un mašīnām,» _Dienai_ stāsta Normunds. Kopš tā laika emigrants no Latvijas visu laiku esot darbojies Rietumeiropas kriminālajā pasaulē, vairākkārt pieķerts un izraidīts atpakaļ uz dzimteni, bet tas nav traucējis viņam atgriezties pie vecā rūpala ārzemēs.
Pēdējā laikā salīdzinoši bieži dzirdams par Latvijas pilsoņiem, kuri ārvalstīs notiesāti par likumpārkāpumiem, piemēram, narkotiku pārvadāšanu, tomēr Dienas aptaujātie migrācijas eksperti uzskata, ka diez vai daudzi cilvēki no Latvijas izbrauc ar konkrētu mērķi pārkāpt likumus. Viņi gan atzīst - ja sods ir izraidīšana, nekas likumpārkāpējam netraucē atgriezties pie vecās nodarbes. Savukārt Valsts probācijas dienests (VPD) atzīst, ka šobrīd vēl nav noregulēta vienā valstī sodīta noziedznieka uzraudzība, ja viņš emigrē vai tiek izraidīts uz citu valsti, bet pie tā pašlaik tiekot aktīvi strādāts.
Zaga, zog un zags
«Viss bija ļoti vienkārši - vilcienā mugursomā puskilo amfetamīna vai divi kilo marihuānas. Somu uzliek uz plaukta, un, ja ir kādas pārbaudes, - nav mana. Vedot uz Lietuvu, vienkārši aizbrauc līdz Mariampolei, noteiktā benzīntankā sagaida cilvēks, atdod viņam preci un brauc prom. Ar pārtraukumiem nodarbojos ar to gadus četrus,» skaidro Normunds. Peļņa esot bijusi laba - par braucienu no Nīderlandes uz Briseli vienā reizē maksāti 250-300 eiro, bet šādos braucienos iznācis doties pat divreiz nedēļā. Piegāde uz Lietuvu savukārt ļāvusi nopelnīt 500 eiro, un tas darīts divreiz mēnesī.
Narkokurjera nodarbi viņam nācies pamest, jo pats sācis lietot pārvadājamo preci un tas ļoti ietekmējis ārējo izskatu - aptuveni 1,85 metrus garais vīrietis nokrities svarā līdz 65 kilogramiem. «Jebkurš policists varēja apstādināt un pieprasīt dokumentus,» viņš skaidro. Šķiršanās no «priekšniekiem» gan bijusi draudzīga - viņš aicināts atgriezties «biznesā» tiklīdz savedīs sevi kārtībā. Tagad Normunds jau pusotru gadu narkotikas vairs nelietojot, tomēr par kurjeru kļūt atkal neplāno, jo, pirmkārt, baidās atsākt lietot, otrkārt, ir atradis ienesīgāku nodarbi - lielveikalu apzagšanu pēc pasūtījuma.
«Beļģijā ir ļoti izplatīti tādi mazi turku veikaliņi, kuri pasūta nozagt, piemēram, desmit pudeles alkohola, simt paku tabakas un tā tālāk. Dienā, īpaši neiespringstot, tā varu nopelnīt 100-150 eiro,» stāsta Normunds. Viņš esot vairākas reizes «iekritis», bet lielākais sods, ko saņēmis, bijis vien daži mēneši cietumā. Ar šo rūpalu viņš nodarbojas joprojām, bet pašlaik nācies paņemt piespiedu brīvdienas, jo viņš ticis izraidīts no Beļģijas. Ja tuvākajā laikā neatradīs legālu darbu, viņš plāno atgriezties Rietumeiropā, jo neredz īpašu izvēli: «Es esmu to iesācis, pieradis, un man ar izglītību arī ir, kā ir.»
Dienu Normunds uzmeklējis, jo gribot cilvēkus brīdināt, lai neseko viņa pēdās. «Dzīvoju Maskačkā, tur paziņas, sešpadsimt un septiņpadsimt gadu veci puikas, ļoti interesējas, prasa, lai ņemu līdzi uz Beļģiju, jo domā, ka tā ir tāda medusmaize - nekas nav jādara, un nauda nāk. Tā gluži nav. Ir bijis tā, ka atjēdzos slimnīcā ar pārsistu pieri. Laikā, kad biju kurjers, tie paši narkomāni, kuri mani pazina, uzbruka - viņiem jau nav īpaši apgrūtinoši ievilkt kādam ar mietu,» skaidro profesionālais noziedznieks un uzsvaram parāda iespaidīgu rētu uz pieres.
Izraidīt var, uzraudzīt - ne
Normundam Beļģijas policija esot skaidrojusi, ka, par spīti Šengenas zonas atvērtajām robežām, Latvijas pilsoņus no šīs valsts izraidīt var. Nav gan iespējams liegt viņiem tajā atgriezties, un to Normunds arī izmanto savā labā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Andrejs Rjabcevs gan skaidro, ka tik vienkārši tas nav - izraidīšana var notikt «kā galējs risinājums», ja persona rada apdraudējumu valsts drošībai vai kārtībai. Šādu personu var iekļaut nacionālajā ieceļošanas liegumu sarakstā. «Taču, tā kā robežkontrole uz Šengenas iekšējām robežām ir atcelta, tad personai tik un tā nav grūtību iebraukt valstī atkal. Tas ir, līdz brīdim, kad tā nonāk saskarsmē ar valsts institūcijām - tās viņu atpazīst un atkal izraida,» skaidro PMLP pārstāvis.
Pārvalde gan nesaņemot ziņas par Latvijas pilsoņiem, kurus izraida no citām valstīm, tādēļ viņu skaits nav zināms, tomēr neviens ES valsts pilsonis no Latvijas kopš iestāšanās Savienībā nesot izraidīts.
VPD savukārt Dienu informēja, ka nereti nākas saskarties ar savu «klientu» lūgumiem atļaut izbraukt no valsts, pārsvarā tas notiekot saistībā ar darba meklējumiem vai ciemošanos pie radiem un draugiem. Tas gan tiekot atļauts tikai tad, ja dienests atbilstoši kritērijiem izvērtē un atzīst, ka cilvēka aizbraukšana neapdraudēs sabiedrības drošību vai nesekmēs jaunu noziegumu izdarīšanu.
«Diemžēl jāatzīst, ka šobrīd nav noregulēta starpvalstu sadarbība gadījumos, ja probācijas klients no vienas valsts ilgstoši uzturas citā. Efektīva uzraudzība ir iespējama vienīgi gadījumā, ja attiecīgās valsts atbildīgā institūcija iesaistās un savā veidā pārņem uzraudzības procesa organizēšanu,» skaidro VPD pārstāvis Imants Mozers. Tāpēc Normunda gadījumā, pat ja viņš ir nonācis Beļģijas varas iestāžu uzraudzības lokā, Latvijā viņu neviens neuzrauga un nepieskata, lai viņš nemēģinātu uz šo valsti aizbēgt atkal.
I. Mozers skaidro, ka Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, lai izstrādātu grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredzēs iespēju ES ietvaros uzraudzīt citā dalībvalstī notiesātai personai piemēroto probāciju. Grozījumu mērķis ir ieviest nacionālajos tiesību aktos lēmumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem un probācijas lēmumiem līdz 2012. gadam.
Pašreiz, ja tomēr kāds probācijas klients aizbēg uz ārvalstīm, VPD, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, izvērtē, vai sagatavot iesniegumu tiesai par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu. Tiesa pēc tam vērtē, vai izvirzīto nosacījumu nepildīšanai ir attaisnojošs iemesls.