Kāpēc mums būtu jāuztraucas par ekonomiskā un politiskā haosa pārņemto Grieķiju? Tāpēc ka Latvija ir ļoti atkarīga no situācijas Eiropā. Lielākie aizdevēji Grieķijai ir Francijas un Vācijas bankas un privātie investori. Tieši Vācija līdz ar citām ES valstīm pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgāko tirgu Latvijas eksportētājiem. Savukārt tieši Vācijas bankām ir problēmas Grieķijā. Kavējoties Vācijas ekonomikai, kavēsies arī Latvijas ekonomika. Ja parādu norakstīšanas zāles būs jāizraksta vēl Itālijai, pārāk optimistiska var izrādīties pat pesimistiskā Latvijas attīstības prognoze.
Pašlaik politiskā nestabilitāte neļauj Grieķijas parlamentam apstiprināt finanšu palīdzības un tēriņu samazināšanas plānu, kas ļautu 340 miljardu parādu Grieķijai sarucināt aptuveni par 100 miljardiem. Grieķijas parāda apjoms, kas sasniedz aptuveni 150% no IKP, nav samaksājams nekādā gadījumā.
ES līderu centieni nepieļaut Grieķijas formālo bankrotu oficiāli tiek saistīti ar potenciālo domino efektu citās Dienvideiropas ekonomikās. Neoficiāli to saista ar atsevišķu kreditoru līdzekļu glābšanu citiem pa priekšu. Protams, visus īpaši biedē Itālija, kuras ekonomika ir daudzkārt lielāka nekā Grieķijai. Situācija Grieķijā, tāpat kā citās Dienvideiropas valstīs, ne tuvu nav atrisinājusies, kas Latvijas situāciju padara tikpat neskaidru. Faktiski Eiropā neviens šodien nezina, kas būs pēc mēneša diviem, kur nu vēl pēc pusgada.