Eirozonas līderi deva Grieķijai laiku līdz ceturtdienas beigām iesniegt jaunus ekonomikas reformu plānus, ko tad varētu apspriest eirozonas finanšu ministru sanāksmē sestdien un visu Eiropas Savienības valstu līderu ārkārtas samitā svētdien.
Starptautiskie kreditori, kurus pārstāv Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, cerēja, ka Grieķija iesniegs jaunus reformu plānus jau otrdien - pēc tam, kad Grieķijas vēlētāji referendumā bija noraidījuši atbalstu kādam no izskanējušajiem kreditoru reformu piedāvājumiem valstij, ziņo BBC. Jautājuma formulējums gan bija tik nekonkrēts, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pēc tam komentēja, ka nav skaidrs, tieši par ko nobalsojuši grieķi.
Galējais termiņš
BBC korespondents Kriss Moriss ziņoja, ka Brisele izteikusi Grieķijai ultimātu: vai nu tiek panākta vienošanās, vai Grieķija un tās bankas jau pirmdien kļūst maksātnespējīgas. ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi izteicies, ka Eiropas Komisija nevēlas Grieķijas aiziešanu no eirozonas (Grexit): «Grexit būtu briesmīga izgāšanās, un mēs cīnāmies, lai no tās izvairītos. Taču turpmākajiem ierosinājumiem vispirms jānāk no grieķu puses. Viņi zina, kas viņiem jādara, viņi zina, ko mēs no viņiem sagaidām.»
ES Padomes prezidents Donalds Tusks preses konferencē izteicies, ka Grieķijas bankrots un grieķu banku sistēmas sabrukums ietekmētu visu Eiropu un tie, kuri tā nedomā, ir naivi. «Pašlaik ir iestājies viskritiskākais moments eirozonas vēsturē. Līdz šim es esmu izvairījies runāt par galējiem termiņiem, bet tagad man jāsaka skaļi un skaidri, ka galējais termiņš beidzas līdz ar nedēļas beigām.»
Ž. K. Junkers teica, ka gribētu, lai Grieķija paliek eirozonā, taču tai līdz nedēļas beigām jāpasaka, «kādā virzienā tā dodas». Viņš arī brīdināja, ka Eiropas Komisijai ir sagatavots detalizēts scenārijs situācijai, ja Grieķijai ir jāpamet eirozona.
Esot jāatlaiž parādi
Savukārt Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, trešdien uzrunājot Eiropas Parlamentu, mēģināja pārliecināt, ka kreditoriem būtu jāatlaiž daļa tās parādu SVF, ECB un citām eirozonas valstīm, vēsta TheLocal.de.
«Mēs visi vēlamies vienošanos, kas tuvinātu krīzes beigas. Taču [finanšu] nastai jāguļ uz to pleciem, kuri var maksāt, nevis uz tiem, kas jau ir samaksājuši,» teica premjerministrs. Viņš argumentēja, ka lielākā daļa naudas, ko Grieķija saņēmusi finanšu atbalsta programmās, momentā ir aizplūdusi no valsts budžeta uz bankām, nevis to saņēmuši Grieķijas iedzīvotāji. A. Ciprs arī uzstāja, ka vajadzētu izvairīties par tabu pasludināt diskusijas par parādu atlaišanu. Viņš apgalvoja, ka Grieķija nevēlas konfliktu ar Eiropu, un solīja, ka detalizēts reformu priekšlikumu kopums tiks iesniegts divu vai triju dienu laikā. Taču risinājumam esot jābalstās uz savstarpēju cieņu un vienlīdzību, lai neatkārtotu «pagātnes kļūdas, kas nolēma Grieķijas ekonomiku taupības politikas strupceļam, ieslogot to recesijas burvju lokā». «Pieci gadi reformu, ko paredzēja Grieķijas finanšu glābšanas nosacījumi, pārvērta valsti taupības laboratorijā ar milzīgu nabadzības līmeni, augošu bezdarbu, sociālo noslāņošanos un pieaugošu valsts parādu. Es domāju, ka visiem mums jāpiekrīt, ka šis eksperiments nav bijis sekmīgs.»
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible gan otrdien izteicās, ka parādu atlaišana būtu pretrunā ar Eiropas Savienības līgumiem.
Uzrunā Eiropas Parlamentam A. Ciprs pirmo reizi atklāti publiski paziņoja, ka Grieķijas problēmas nav izraisījuši tikai «ļaunie kreditori». Viņš teica, ka Grieķijā desmitgadēm zēlusi korupcija, nodokļu nemaksāšana, tikusi brīvi pieļauta politiskās un ekonomiskās varas saaugšana. Viņa valdība vēloties to izbeigt.
BBC korespondents atzīmē, ka A. Cipra uzstāšanos Eiropas Parlamentā ar sajūsmu uztvēruši kreiso, galēji labējo un eiroskeptisko populistu pārstāvji. Taču viņam nācies uzklausīt arī neapmierinātu ūjināšanu no citiem.