Tomēr Grieķijā un ārpus tās reti kurš lolo cerības, ka atkārtotas vēlēšanas atrisinās Atēnu politiskās un ekonomiskās problēmas, drīzāk pretēji - Eiropā aizvien biežāk un skaļāk tiek runāts par grieķu izstāšanos no eirozonas un kontinenta parādu krīzes paplašināšanos.
Eiropa blefojot
Līdz šim maznozīmīgā SYRIZA maijā notikušajās vēlēšanās ieguva 17% vēlētāju atbalstu, piekāpjoties Jaunajai demokrātijai (19%), bet pieveicot vairākas desmitgades valdījušos sociāldemokrātus (13%). Jaunākās socioloģiskās aptaujas, kuras saskaņā ar Grieķijas vēlēšanu likumu pēdējoreiz varēja publicēt divas nedēļas pirms vēlēšanām, rādīja, ka svētdien par uzvaru sīvi cīnīsies Jaunā demokrātija un SYRIZA. Tas ļauj prognozēt, ka neviena no partijām neuzvarēs tik pārliecinoši, lai iegūtu vairākumu parlamentā, tādēļ tām atkal nāksies sēsties pie galda un runāt par koalīcijas veidošanu. Bet tas, atceroties mēnesi senu vēsturi, neliecina neko labu.
Jaunās demokrātijas līderis Antonis Samars paziņojis, ka pēc svētdienas vēlēšanām ir jāizveido valdība, lai ko tas arī prasītu. Viņš uzsver, ka Grieķija negrib spēlēties ar Eiropu un vēlas palikt eirozonā. «Pilnīga atteikšanās pildīt starptautiskās palīdzības programmas noteikumus nozīmētu katastrofu. Tā būtu izeja no eirozonas. Bet to mēs nekādā gadījumā nevaram pieļaut,» A. Samaru citē aģentūra AP.
Vienlaikus konservatīvo līderis neslēpj, ka gadījumā, ja tiks pie iespējas vadīt jauno valdību, viņš vērsīsies pie starptautiskajiem aizdevējiem ar lūgumu veikt labojumus pērn apstiprinātajā 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) vērtajā otrajā palīdzības programmā Atēnām, lai veicinātu stipri noliesējušās Grieķijas ekonomikas izaugsmi. Viņš arī uzskata, ka ir jāpārtrauc štatu samazināšana publiskajā sektorā, nodokļu palielināšana un algu samazināšana.
Savukārt SYRIZA līderis Aleksis Ciprs piedāvā vispār ignorēt aizdevēju prasības veikt smagas un nepopulāras reformas. Viņaprāt, Eiropas Savienība blefo, brīdinot, ka taupības pasākumu nepildīšanas gadījumā pārtrauks finanšu palīdzības izsniegšanu Atēnām. «Aizejot Grieķijai, pārējās eirozonas valstis zaudētu pārāk daudz,» uzskata A. Ciprs.
Ietekmīgā kredītreitingu aģentūra Fitch šonedēļ paziņoja, ka Grieķijas aiziešanai no eirozonas var būt smaga ietekme uz tādu ekonomiski novārdzinātu eirozonas valstu kā Spānija, Itālija, Portugāle un Īrija bankām. Sevišķi smagi tas varētu atsaukties uz Spāniju un Itāliju, kuras vairs nespētu atļauties aizņemties finanšu tirgos un būtu spiestas vērsties pēc starptautiskās palīdzības.
Izņem naudu
Politisko partiju dažādās nostājas dēļ vairākums grieķu ir pārliecināti, ka svētdienas vēlēšanu rezultāts neatvērs durvis uz izeju no krīzes, tādēļ pieaug bailes par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas un atgriešanos pie nacionālās valūtas drahmas.
Bažījoties, ka pie varas var nākt partijas, kuras atteiksies pildīt saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem, daudzi grieķi izņem noguldījumus no bankām, vēsta BBC. Pēdējās dienās no Grieķijas bankām izņemti 500-800 miljoni eiro (350-560 miljoni latu). Banku pārstāvji gan apgalvo, ka pagaidām līdzekļu aizplūšana «nav destabilizējoša», jo Grieķijas bankās joprojām guļ 170 miljardi eiro (119 miljardi latu).
Arī 27 gadus vecais Giorgs izņēmis daļu no noguldījumiem, jo neskaidrības sajūta liekot justies nospiedoši. Viņš izņemto naudu noguldīšot kādā bankā Vācijā. «Es nevēlos pārvietot visu savu naudu, bet, ja šeit kaut kas noies greizi, tad man vienā dienā negribētos kļūt nabagam,» jaunais vīrietis stāsta The New York Times.
Izstāšanās no eirozonas un atgriešanās pie drahmas līdzinātos spēcīgai zemestrīcei, jo grieķu nacionālā valūta tūlīt zaudētu pusi no vērtības attiecībā pret eiro. Tas izraisītu strauju un milzīgu inflācijas pieaugumu, ierindas grieķu pirktspējas kritumu, dramatisku iekšzemes kopprodukta samazināšanos un bezdarba palielināšanos. Grieķijas ekonomika būtu sagrauta.