«Vissvarīgākais, ka noturējām Latvijas izlasi augstākajā līmenī, lai gan bija jāiztiek bez vairākām ļoti svarīgām spēlētājām. Turklāt iesaistījām arī vairākas ļoti jaunas basketbolistes, kuras guvušas vērtīgu pieredzi. Tā noderēs, lai turētu Latvijas basketbola karogu, augstu paceltu,» Dikeulaks liek noprast, ka ar divos gados paveikto ir apmierināts. Paaudžu maiņa gan vēl turpināsies, tāpēc viņš iesaka visai Latvijas basketbola sabiedrībai būt pacietīgai. «Turpmākajos pāris gados panākumi varbūt nebūs lieli, taču spēlētājas gūs pieredzi un uzvaras neizpaliks. Tam cauri iziet visas komandas.»
Pirms Eiropas čempionāta treneris bija piesardzīgs prognozēs par komandas spēju griestiem: «Patiesībā to, vai turnīrs bijis veiksmīgs, pateikt nevar arī šobrīd. To parādīs nākotne. Vienu gan varu pateikt droši - komanda darīja visu, ko spēja. Dažkārt mums veicās, dažkārt ne, taču katrā spēlē cīnījāmies līdz pēdējai minūtei. Vai tas nav sasniegums, ka Latvija pēdējos sešos gados allaž bijusi Eiropas labāko astoņniekā? To vēl spējušas tikai Francija un Krievija. Neviena cita!»
Latvija vietu ceturtdaļfinālā nodrošināja jau divas kārtas pirms otrā posma beigām. Vai spēlēs ar Spāniju un Melnkalni netika apsvērta iespēja dot lielāku atslodzi līderēm? «Nedomāju, ka pēdējās spēlēs zaudējām noguruma dēļ. Man tā noteikti nešķita. Nozīmīgākais faktors bija Zanes Tamanes gūtais savainojums - viņa izšķirošajās spēlēs nevarēja cīnīties ar pilnu atdevi,» treneris norāda uz turnīra gaitā radušos problēmu.
Trenerim visgrūtākā spēle bijusi ceturtdaļfināla cīņa ar Krieviju, bet dienu vēlāk pret Horvātiju bija sarežģītākā visai komandai. «Spēlē ar Krieviju ticējām uzvarai, taču nepaveicās. Krievijai tā bija veiksmīgākā diena, viņas realizēja visus metienus. Sarežģītus, vieglus, taču visus. Zaudējums satrieca komandas psiholoģisko gatavību arī nākamajām cīņām. Meitenes uzreiz pēc tam nesaprata, ka arī piektā vieta mums būtu medaļu vērtībā, jo nodrošinātu vietu olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Komanda bija tik sarūgtināta, ka spēle ar Horvātiju sanāca tāda...» Tiesa, arī pats treneris spēlē ar Horvātiju zaudējumu Krievijai īsti aizmirsis nebija. Zīmīga situācija - ieejot zālē, viņš apsēdās uz tā paša soliņa, uz kura sēdēja iepriekšējā dienā. Tikai vēlāk, palūkojies apkārt, redzēja, ka to šoreiz jau bija aizņēmuši horvāti.
Dikeulakam priekšā ir jauns izaicinājums - darbs ar vienu no Eiropas ambiciozākajiem klubiem Stambulas Fenerbahce, kuru pārstāvēs arī Zane Tamane un Elīna Babkina. «Man bija liels gods strādāt kopā ar šādām spēlētājām, šādiem raksturiem, aizstāvēt Latvijas vārdu basketbolā,» atvadoties sacīja Dikeulaks.