Tuvākās dienas parādos grimstošajai valstij ir izšķirīgas, jo grieķu politiķu lēmumi un veiksme sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem noteiks to, vai Grieķijai izdosies izvairīties no draudošā bankrota, kas, pēc analītiķu domām, skaidri ieskandinātu arī valsts atvadas no eiro un satricinātu pasaules finanšu tirgus.
Vilcināšanās draudi
Eiropas smagsvari Grieķiju brīdinājuši, ka laiks izsīkst. Valstij līdz marta vidum nepieciešama kārtējā starptautiskā aizdevuma daļa, pretējā gadījumā tā bankrotēs. Taču politiķi jau kopš pagājušās nedēļas nogales vilcinās apstiprināt starptautisko aizdevēju prasības. Trešdien valdošo partiju līderi no jauna solīja sēsties pie sarunu galda.
Par troiku dēvētie aizdevēji - ES, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskas Valūtas fonds (SVF) - pieprasa jaunus taupības pasākumus, bez kuriem grieķiem netikt pie nepieciešamās naudas. Eiropa, raugoties līdzšinējā pieredzē, ir skeptiska un apšauba Grieķijas spēju ierobežot tēriņus, tādēļ šoreiz pieprasa ātri un salīdzinoši viegli īstenojamu budžeta samazināšanu, ziņoja raidsabiedrība BBC.
«Vēl ir laiks. Kad runa ir par valsts nākotni, mēs laiku atradīsim,» labējās partijas LAOS līdera Georga Karatzafera teikto citējis Reuters. Svarīgākais esot pārliecināties, vai plānotie samazinājumi atbilst konstitūcijai, kā arī - vai tie palīdzēs izkļūst no krīzes, uzsvēra politiķis.
Eirozonas līderi norādījuši, ka līdz 15. februārim taupības pasākumiem jau jābūt apstiprinātiem no troikas puses, lai Grieķija laikā saņemtu līdzekļus, kas 20. martā jāatmaksā obligāciju turētājiem. Valdības izdevumi jāsamazina par 3,2 miljardiem eiro (2,25 miljardi latu), jālikvidē 15 tūkstoši valsts sektora darbvietu. Tāpat jāsamazina pensijas un minimālās algas apjoms.
Grieķija jau kopš 2010. gada maija, kad saņēma pirmo glābšanas paketi 110 miljardu eiro apmērā, balstās uz aizdevēju naudu. Tomēr pērn oktobrī kļuva skaidrs, ka ar to nav gana, tādēļ tagad valsts gaida jau otro - 130 miljardu lielo - aizdevumu, ko nesaņems, ja neizpildīs aizdevēju prasības. Privātie aizdevēji varētu norakstīt 50% no Grieķijai aizdotā, taču valdības sarunas ar privāto aizdevēju pārstāvjiem pagaidām ir nesekmīgas.
Pacietība izsīkst
Galvaspilsētas Atēnu ielās šonedēļ protestā pret iecerētajiem taupības pasākumiem pulcējās ap 20 tūkstošiem grieķu. Tautas vidū aug niknums pret aizdevējiem, un par galveno dusmu objektu kalpo ES ekonomiskā līdere Vācija, kuras karogs dedzināts arī otrdienas demonstrācijā.
Arvien biežāk izskan minējumi, ka grieķiem tomēr būs jāšķiras no eiro. Kā uzsver arvien vairāk ekspertu, visi - gan grieķi, gan Eiropa - noguruši no nebeidzamajām sarunām, kas nenes rezultātus. Eiropas apņēmība nosargāt Grieķiju rūk. Citigroup analītiķi norāda uz 50% varbūtību, ka grieķi tuvākā pusotra gada laikā atvadīsies no eiro, savukārt vēl rudenī šādu iespēju vērtēja kā 25-30% ticamu.
Taču Vācijas kanclere Angela Merkele cenšas glābt saspīlēto atmosfēru, brīdinot, ka grieķu izstāšanās radītu neparedzamas sekas. «Eiro nav tikai ekonomisks projekts, tas ir arī politisks projekts,» viņas teikto citēja ziņu aģentūra Associated Press. «Es neatbalstu Grieķijas izstumšanu no eiro.»