Lietuvā budžetu plāno pieņemt līdz decembra beigām. Pagaidām paredzēts, ka tā deficīts būs 6,2% no iekšzemes kopprodukta (IK) (Latvijā - 7,5%), taču ar tā segšanu Lietuva pagaidām tiek galā pašas spēkiem. Izvēloties starp lēto, taču papildu saistības prasošo SVF aizdevumu un dārgākiem, taču vieglākiem finansējuma avotiem, Lietuva izvēlējās otro ceļu - naudu aizņemties, piemēram, caur valsts obligācijām. Eksperti skaidro: Lietuvas valdības vērtspapīriem ir pievilcīgas procentu likmes (ap 7%) un arī kredītreitings ir labāks nekā Latvijai. Latvijas valdības parāds nākamgad būs 59% no IK, bet Lietuvā - 41%.
Viskarstākās diskusijas patlaban notiek ap sociālo sfēru. Priekšlikumu celt sociālo nodokli, lai kompensētu iztrūkumu sociālajā fondā, noraidīja Lietuvas prezidente. Pagaidām paliek aktuāls plāns par 5% samazināt pensijas, kā arī - ar nākamā gada jūliju apcirpt māmiņu algas. Tās Lietuvā patlaban ir vienas no dāsnākajām Eiropā: pirmajā gadā māte saņem 100% no algas, bet otrajā - 80%. Par nodokļu palielināšanu runas pagaidām nav. Tieši otrādi - no 20 līdz 15% plānots samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli. Līdz 20% likme tika pacelta tikai šī gada sākumā, kad Lietuvas Seims steidzami meklēja iespējas, kā savilkt kopā budžeta galus. Toreiz no 19 līdz 21% tika paaugstināts arī PVN, kā arī akcīzes nodoklis.
Lai gan Lietuva šogad ir piedzīvojusi straujāko IK kritumu Baltijas valstīs (22,4% 2.ceturksnī), tā, šķiet, ātrāk arī izveseļojas. Par pozitīvu ziņu Lietuvas SEB bankas galvenais ekonomists Gitans Nauseda sauc labākus eksporta datus. «Mūsu ekonomikai, kur rūpniecība veido ap 25% no IK, tas ir ļoti būtiski,» uzsver eksperts. Latvijas IK rūpniecības daļa ir tikai ap 10%. Ekonomists slavē lēmumu samazināt peļņas nodokli, arī sociālā nodokļa celšana nebūtu vēlama, jo tas tikai palielinātu aplokšņu algu īpatsvaru, viņš domā. Korekcijas prasīja arī bērna kopšanas pabalstu sistēma.
Par spīti optimistiskajām prognozēm, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka paredz, ka Lietuva šogad un nākamgad ekonomikas krituma tempu ziņā apsteigs Latviju un piedzīvos smagāko lejupslīdi Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.