Piemēram, Igaunijā un arī Latvijā vērojamā griķu un putraimu histērija varētu būt skaidrojama ar Krievijas mediju ietekmi mūsu valstīs, nevis ar reālo situāciju tirgū vai tādiem ezotēriskiem faktoriem kā lauksaimniecības indeksi biržās. Kā igauņu, tā pašmāju _babušku_ un šo, būsim reālisti, ļoti ietekmīgo viedokļu veidotāju satracināto ļaužu paranormālās izdarības veikalos pie griķu un putraimu plauktiem norāda nevis uz to, ka celsies cenas vai būs bads, bet gan uz to, kādu televīziju šie cilvēki patērē - kādas ziņas klausās. Lielai viņu daļai dzīvojot Krievijas informatīvajā telpā, apziņa, ka «valstī trūkst kas tur», nav brīnums. Jo trūkst vai trūks jau arī, tikai tai otrajā, nevis mūsu valstī. Tukšos griķu plauktus pēc nedēļas piepildīs jauns pievedums no Lietuvas un Polijas, un, kazi, uz milzu apgrozījuma rēķina tirgotāji no piegādātājiem par tiem varētu pat dabūt zemāku cenu.
Līdzīgas grūtības ar realitātes uztveri var rasties arī komunikācijas pretējā grāvja lietotājiem, kas skatās mutē dažādiem tā sauktajiem ekspertiem. Proti, ir jau viņi eksperti, tikai kādā jomā? Latvijā absolūtā vairākumā par jebko tautsaimniecībā galvenie eksperti ir no bankām un finanšu iestādēm.
Pamatojums tam ir, jo šie cilvēki ir trenēti uz pasauli un notiekošo skatīties plašos mērogos un specifiskās likumsakarībās, kas vairākumam pat prātā nenāk. Bet konkrēto griķu sakarā pamatproblēma ir tā, ka viņi jau ar mums, sabiedrību, par griķiem nemaz nerunā, bet gan par lauksaimniecības indeksiem utt. Un katrs neekonomists šo stāstu par indeksiem uztver pa savam - kazi, griķi patiešam būs zelta cenā.