Lai Latvijas augstskolas veiksmīgāk saplūstu ar ES augstākās izglītības un zinātnes telpu, grozījumi paredz ES oficiālo valodu izmantošanu 10% apmērā katrā no studiju programmām. «Tā būs obligāta prasība, kas paredzēta, lai mūsu studenti spētu runāt profesionālā valodā ne tikai latviski, bet arī citās ES valodās,» stāsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). Grozījumu noteiktā prasība izglītības iestādēm būs jāīsteno līdz 2013. gadam. Savukārt priekšlikumi par krievu kā mācību valodas ieviešanu Latvijas valsts dibinātajās augstskolās sadzirdēti netika.
Tāpat grozījumi paredz, ka pilna laika studiju programmām nedēļā ir jābūt 40 kontaktstundām, kas ietver gan lekcijas, gan individuālas konsultācijas. Šāds grozījums bijis nepieciešams, jo praksē pierādījies, ka patstāvīga studēšana bibliotēkā nespēj motivēt studentus, skaidro I. Druviete.
Pēc trim gadiem 5% no akadēmiskā personāla būs ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kuri piecus gadus iepriekš būs strādājuši ārpus Latvijas kādā no ES akreditētām augstskolām.
Pagaidām nav zināms, kad augstskolas varēs izmantot grozījumos paredzēto iespēju brīvi rīkoties ar to lietošanā bez atlīdzības nodotajiem valsts nekustamajiem īpašumiem, arī pārdot tos. Lai augstskolas varētu atsavināt valsts nekustamos īpašumus, jāveic attiecīgi grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kas patlaban neizmantotos īpašumus liek nodot atpakaļ valstij. Taču Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uz I. Druvietes vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem atbildējusi, ka pašlaik tos nav iespējams veikt. «Meklēsim risinājumus,» pagaidām saka I. Druviete.